Vairāku NATO valstu aizsardzības ministri trešdien atturīgi vērtēja Polijas aicinājumu aliansei nosūtīt uz Ukrainu bruņotu miera uzturētāju misiju, tomēr solīja turpināt piegādāt ieročus, lai gan Krievija par to izteikusi draudus.
NATO aizsardzības ministri, ierodoties uz ārkārtas sanāksmi Briselē par Krievijas karu Ukrainā, piesardzīgi izteicās par Polijas vicepremjera Jaroslava Kačiņska pēc tikšanās Kijivā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski pausto ierosinājumu par NATO miera uzturētāju izvietošanu Ukrainā, lai garantētu drošas humānās palīdzības piegādes.
Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets atzina, ka miera uzturēšanas misija varētu būt viena no iespējām, tomēr "mums ir jāizskata visas iespējas, kā palīdzēt Ukrainai".
Lānets piebilda, ka miera uzturētāju izvietošanai būtu nepieciešams Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes apstiprinājums, bet Krievijai tajā ir veto tiesības.
Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless norādīja, ka viņam ir jāiepazīstas ar ierosinājuma detaļām, pirms par to lemt.
Jau vēstīts, ka Kačiņskis otrdien ierosināja nosūtīt uz Ukrainu NATO miera misiju, kuru aizsargātu bruņotie spēki.
"Tā nevar būt neapbruņota misija. Tai jācenšas sniegt humānu un mierīgu palīdzību," Kačiņskis sacīja pēc tikšanās Kijivā ar Zelenski.
Līdz šim NATO ir noraidījusi iespēju sākt militāru intervenci, bažījoties par tiešu konfrontāciju ar Krieviju, kas var novest arī pie kodolkara. Alianse noraidījusi iespēju slēgt Ukrainas gaisa telpu, lai apturētu Krievijas īstenotos gaisa triecienus civiliem mērķiem Ukrainā, jo tas nozīmētu, ka NATO lidmašīnām jāstājas pretī Krievijas aviācijai.
NATO sabiedrotie sūta Ukrainas bruņotajiem spēkiem ieročus, arī kaujās tik ļoti nepieciešamās pārvietojamās prettanku un pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Krievija ir brīdinājusi, ka jebkādas ieroču piegādes Ukrainai var būt iemesls militāriem triecieniem pret tām.
Tomēr NATO aizsardzības ministri uzstāja, ka turpinās Ukrainai piegādāt ieročus.
Jau vēstīts, ka Ziemeļatlantijas Padomes sanāksmē Briselē kopā ar NATO partneriem - Somiju, Gruziju, Zviedriju, Ukrainu un Eiropas Savienību - tiks diskutēts par pašreizējo drošības situāciju reģionā un nepieciešamā atbalsta sniegšanu Ukrainai.
NATO pilnībā iestājas par Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, tāpēc atbalsta ANO statūtos noteiktās tiesības uz pašaizsardzību, sniedzot tūlītēju finansiālu, humānu un medicīnisku palīdzību. Tāpat sabiedrotie un partneri atver savas robežas kara bēgļiem un ievieš bezprecedenta sankcijas, kas kaitē Krievijas kara mašīnai.
Starp aizsardzības ministru sanāksmes darba kārtības jautājumiem ir arī tādi temati kā alianses atturēšanas un aizsardzības spēju stiprināšana un sabiedroto finansiālais ieguldījums aizsardzībā.
