Lietuva aicina pastiprināt tā dēvētā Suvalku koridora aizsardzību no abām pusēm un sagatavoties arī iespējai, ka šī Baltijas valstu aizsardzībai tik svarīgā zemes josla varētu tikt bloķēta, ceturtdien paziņojis prezidents Gitans Nausēda, ierodoties uz NATO samitu Briselē.
Par Suvalku koridoru tiek saukta aptuveni 100 kilometrus plata Lietuvas un Polijas pierobežas josla, kas rietumos robežojas ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu un austrumos ar Baltkrieviju un no Baltijas valstu aizsardzības viedokļa tiek uzskatīta par NATO Ahileja papēdi.
Kara gadījumā Suvalku koridora sagrābšana noslēgtu NATO sabiedrotajiem sauszemes ceļu uz Baltijas valstīm, tādēļ aizsardzības nozares amatpersonu apspriedēs par šīs teritorijas aizsardzību tiek spriests bieži.
"Lūk, tieši tādēļ mēs runājam par papildu poligoniem, par papildu naudu, ko atvēlēsim infrastruktūrai, lai varētu efektīvi uzņemt krietni vairāk karavīru un, galvenais, militārā ekipējuma," viņš piebildis.
Nausēda uzsvēris, ka Lietuvai īpaši vajadzīgs ekipējums, kas orientēts uz pretgaisa aizsardzību.
"Tāds ekipējums, kas mums ļautu veidot tā dēvēto pretgaisa aizsardzības vairogu. Diemžēl pagaidām mēs par to joprojām runājam tikai kā par vēlamību, taču, kā mēdz teikt, piliens pēc piliena sadrupina klinti," sacījis Lietuvas prezidents.
Kā ziņots, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Lietuva nolēmusi palielināt šim gadam paredzētos aizsardzības izdevumus vēl gandrīz par 300 miljoniem eiro, paredzot par šiem līdzekļiem veidot jaunas nometnes sabiedroto karaspēka uzņemšanai un iegādāties jaunu ekipējumu.
"Sargs.lv" jau rakstīja, ka arī Latvijas valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā iekļauto priekšlikumu par pakāpenisku aizsardzības finansējuma palielināšanu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2025. gadā.
