Kopš Krievijas uzbrukuma sākuma Ukrainai februāra beigās NATO veikusi vairākus pasākumus, lai vēl efektīvāk aizsargātu savas dalībvalstis no iespējamās agresijas, īpaši alianses Austrumu flangā. Pastiprinātas arī gaisa patruļas sabiedroto gaisa telpās, un palielināts reaktīvo lidmašīnu skaits, kuras gatavas reaģēt uz apdraudējumu 24/7 režīmā.
Kā norāda Ramšteinā, Vācijā bāzētās Sabiedroto gaisa pavēlniecības štāba vadītājs ģenerālmajors Jērgs Leberts (Jörg Lebert), NATO gaisa spēki ir nostiprinājuši savu klātbūtni alianses austrumu daļā, palīdzot pasargāt NATO no jebkādas agresijas.
“Vairāki desmiti NATO iznīcinātāju jebkurā brīdī ir gatavi reaģēt uz iespējamiem gaisa telpas pārkāpumiem un atturēt no agresijas,” viņš saka, piebilstot, ka Sabiedroto gaisa spēku pavēlniecība vienotā sistēmā integrē gan reaktīvās lidmašīnas, gan degvielas uzpildes un transporta lidmašīnas, kā arī sabiedroto un NATO gaisa brīdinājuma un kontroles (AWACS) platformas.
Sabiedroto gaisa pavēlniecības paspārnē izveidota Apvienoto spēku gaisa komponente (JFAC), lai plānotu, veiktu uzdevumus un kontrolētu sabiedroto gaisa kuģus, kas veic gaisa patrulēšanas uzdevumus. Operācijas tiek vadītas no gaisa operāciju centriem Uedemā, Vācijā, Torehonā, Spānijā, kā arī no izvēršamā kontroles centra Itālijā; visos centros šobrīd piesaistīts papildu personāls.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka NATO gaisa patrulēšanas operācijā tiek veikta arī Baltijas gaisa telpas uzraudzība, kas tiek īstenota no Šauļu aviācijas bāzes Lietuvā un Emari gaisa spēku bāzes Igaunijā.
NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas operācija gādājot par Latvijas un pārējo Baltijas valstu gaisa telpas drošību, bijusi viens no pirmajiem praktiskajiem un redzamajiem atturēšanas pasākumiem, kas stiprināja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas drošību uzreiz pēc iestāšanās NATO 2004. gadā.
Jau ziņots, ka NATO kolektīvā gaisa patrulēšanas operācija Baltijā šobrīd ir svarīgāka kā jebkad agrāk, un šos pienākumus no 1. aprīļa pilda trīs sabiedroto valstu – Spānijas, Čehijas un Francijas – iznīcinātāji ar 15 kaujas lidmašīnām. Tās nomainīja Polijas, Dānijas un Beļģijas gaisa kuģus, kuri par Baltijas gaisa telpas drošību gādāja iepriekšējos mēnešus.
Igaunijā ir izvietoti četri Francijas iznīcinātāji “Mirage 2000-5F”, taču plānots, ka tiem drīzumā pievienosies arī Beļģijas gaisa spēku gaisa kuģi. Lietuvā šobrīd atrodas seši Spānijas iznīcinātāji “F-18 Hornet” un piecas Čehijas kaujas lidmašīnas “Saab JAS 39 Gripen”.
