NATO sabiedrotie nolēmuši būtiski pastiprināt alianses austrumu flanga valstu drošību, norīkojot papildu sabiedroto karaspēka vienību to aizsardzībai, kā arī izveidojot šim mērķim paredzētas munīciju un tehniskā aprīkojuma noliktavas, tā ceturtdien pēc NATO dalībvalstu aizsardzības ministru tikšanās žurnālistiem sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
NATO dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksme Briselē notika vien pāris nedēļas pirms NATO dalībvalstu galotņu samita, kura centrālais jautājums ir jaunā alianses stratēģiskā ietvara apstiprināšana.
Ģenerālsekretārs atzina, ka gaidāmais NATO samits būs sava veida alianses transformācijas samits, kura mērķis ir padarīt NATO daudz spēcīgāku un gatavāku nākotnes izaicinājumiem, ņemot vērā dramatisko drošības situācijas pasliktināšanos, kam par iemeslu ir Krievijas sāktā pretlikumīgā agresija pret Ukrainu.
Kā paskaidroja J. Stoltenbergs, dalībvalstu vadītāju sanāksmē plānots panākt vienošanos piecos jautājumu kopumos.
Pirmkārt, alianses līderi plāno pieņemt lēmumus, nodrošinot daudz spēcīgāku dalībvalstu aizsardzību un agresora atturēšanu.
Otrkārt, valstu vadītāji plāno vienoties par tālāko NATO atbalstu Ukrainai un citiem, pēc J. Stoltenberga teiktā “riskantajiem partnervalstīm”, kuras nav aliansē, taču ir tiešā veidā spiestas ikdienā saskarties ar Krievijas nelikumīgo agresiju vai tās draudiem.
Treškārt, sanāksmē paredzēts runāt par NATO Stratēģisko konceptu, tajā daudz precīzāk nosakot agresorvalsts Krievijas lomu un tālākās attiecības, kā arī Ķīnas pozīciju, ņemot vērā tos drošības izaicinājumus, ko rada šī valsts.
Ceturtkārt, plānots runāt par tālāko virzību iepretim godīgākai sabiedroto izmaksu sadalei par alianses kopīgajām izmaksām.
Piektkārt, J. Stoltenbergs pauda cerību, ka izdosies izskatīt arī Somijas un Zviedrijas dalības pieteikumus, pieņemot lēmumu šajā jautājumā.
Stoltenbergs norādīja, ka Krievijas agresija pret Ukrainu ir fundamentāli mainījusi drošības situāciju. Tāpēc NATO jānodrošina pienācīga mēroga ticama aizsardzība alianses dalībvalstīm.
Viņš atzina, ka vairākas NATO dalībvalstis jau ir apstiprinājušas savu klātbūtnes palielināšanu apdraudētākajā alianses Austrumu flangā. Taču vienlaikus piebilda, ka samitā, kura gaitā gaidāmi jauni paziņojumi par spēku pastiprināšanu.
“Tomēr šie soļi maksā naudu. Mēs esam pieredzējuši, ka pēdējos septiņus gadus aug izsardzības izdevumi Eiropā un Kanādā. Tāpat sabiedrotie iegulda jaunās spējās, tostarp 5. paaudzes lidmašīnās un jaunajās tehnoloģijās. Tagad tendence ir jāsaglabā, lai mēs spētu garantēt mieru,” teica J. Stoltenbergs.
Iepriekš Lietuvas sabiedriskais medijs “LRT” ziņoja, ka Vācijas kanclers Olafs Šolcs, kura ir ietvarvalsts Lietuvā izvietotajai NATO kaujas grupai, iepriekš paziņoja par Lietuvas aizsardzībai domāto spēku palielināšanu līdz brigādes līmenim. Lai gan šāda apņemšanās Lietuvā tika apsveikta, pēcāk kļuva skaidrs, ka Lietuvai paredzētais karaspēks tiks izvietots nevis Lietuvā, bet gan Vācijā, atrodoties īpašā kaujas gatavībā, lai, vajadzības gadījumā dotos uz Lietuvu. Tā vietā Lietuvā bija plānots izvietot vien brigādes štābu ar 50-60 vācu karavīriem. Savukārt papildus karavīri Lietuvā tikai ierastos uz mācību laiku. Kā vēsta “LRT”, šāds Vācijas piedāvātais risinājums saniknojis oficiālo Viļņu.
Par to, kā izpaudīsies “pastiprinātā klātbūtne”, žurnālisti preses konferencē vaicāja arī J. Stoltenbergam. Uz to NATO ģenerālsekretārs atbildēja, ka precīzs modelis, kā nodrošināt alianses Austrumu sabiedroto drošību, tiks apspriests gaidāmajā Madrides samitā, vienlaikus atzīstot, ka, visticamāk, dažas vienības tiks izvietotas konkrētās valstīs, kamēr to pastiprinājums atradīsies dežūrā mītnes valstī.
Tāpat ģenerālsekretārs apliecināja NATO gatavību arī turpmāk atbalstīt Ukrainu, taču vairījās atbildēt uz jautājumu - vai un kad Ukraina varētu cerēt uz NATO kandidātvalsts statusa saņemšanu.
“Sabiedrotie Ukrainai jau sniedz bezprecedenta atbalstu, lai tā sevi spētu labāk aizsargāt pret Maskavas agresiju. Alianse ir paziņojusi par papildu atbalstu smago ieroču un tālās darbības artilērijas raķešu sistēmu veidā. Tāpat mēs pārrunājām iespējas atbalstīt Ukrainu ilgtermiņā, pielietojot visaptverošo NATO palīdzības paketi Ukrainai, ļaujot tai attīstīt savstarpējo savietojamību ar NATO, lai tā spētu pāriet no padomju ieroču sistēmām uz moderniem Rietumvalstīs ražotiem ieročiem, kā arī turpinātu stiprināt savas drošības institūcijas,” viņš sacīja.
