Plašāka NATO kontingenta izvietošanai Latvijā nepieciešams jauns poligons, noliktavas un kazarmas, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Līdz šim, gatavojoties samitam, NATO Militārā komiteja nāca klajā ar dažādām rekomendācijām par iespējamajiem attīstības scenārijiem. "Lielās izmaiņas" paredz vairākās valstīs, kur tas līdz šim nav noticis, izvietot NATO kaujas grupas. Baltijas valstu kontekstā būtu sperami papildu soļi, turklāt situācija katrā no trim Baltijas valstīm atšķiras. Latvija vēlas aktīvāku ASV līdzdalību dažādās mācībās un klātbūtnes parādīšanā.
Ministrs pavēstīja, ka Latvijas ambīcija tuvākajā nākotnē ir "pārvērst esošo "bataljona+" klātbūtni Kanādas vadībā par brigādi, kas ir daudz lielāka militārā vienība ar savām spējām, ieročiem. Par brigādes klātbūtni varētu runāt, Latvijā uzturoties 2500-5000 militārpersonu atkarībā no situācijas. Pabrika ieskatā tam būtu jānotiek paredzamā nākotnē. Tāpat Latvija sagaida, ka Spānija tuvākajā laikā piegādās pretgaisa aizsardzības raķetes.
Viņš atzina, ka politiskajos kuluāros notiek ļoti interesantas sarunas, turklāt virkne sabiedroto līdz šim nav pievērsusi pietiekamu uzmanību aizsardzībai.
"Tiklīdz nāk šādas prasības, tā valstis cenšas drusku iegūt laiku, lai nebūtu tik liels stress. No Latvijas kā NATO robežvalsts viedokļa ir svarīgi, lai šāda vienošanās tiktu panākta," pauda politiķis, gan atturoties komentēt, kuras valstis patlaban nedaudz pretotos šādai prasībai.
Lai nodrošinātu paplašināta NATO kontingenta uzturēšanos Latvijā, ir nepieciešams izdarīt vairākus mājasdarbus, piemēram, nodrošināt poligonu, izveidot noliktavas, kazarmas, pauda politiķis.
Jau ziņots, ka Baltijas valstis vēlas panākt lielāku sabiedroto spēku klātbūtni, katrā no valstīm nodrošinot vismaz brigādes lieluma spēkus ar atbilstošām kaujas atbalsta spējām līdzšinējā bataljona vietā.
ASV senatori pauduši nelokāmu atbalstu Latvijai kā NATO sabiedrotajam un apliecinājuši ASV izpratni par nepieciešamību stiprināt NATO klātbūtni Baltijas reģionā.