NATO vajag pārskatīt savu nostāju Austrumu flanga jautājumā, šodien, ierodoties uz NATO samitu Madridē, norādīja Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons.
Pēc viņa paustā, šodienas galvenā mācība ir tāda, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins cerēja, ka savas neizprovocētās, nelegālās invāzijas Ukrainā rezultātā viņš "dabūs" mazāk NATO Rietumu frontē, tomēr, Džonsona ieskatā, Putina pieņēmums ir izrādījies nepareizs.
Lielbritānijas premjers uzsvēra, ka alianses samits Madridē ir vēsturisks dažādu iemeslu dēļ. NATO drīzumā pievienosies divas jaunas dalībvalstis - Somija un Zviedrija. Džonsons akcentēja, ka tas NATO ir milzīgs solis uz priekšu.
"Šodien mēs spriedīsim par to, ko alianse vēl var darīt, lai atbalstītu Ukrainu. Tāpat mums ir jāgūst pārliecība, ka esam mācījušies no aizvadītajiem mēnešiem, pārskatot alianses nostāju NATO Austurmu flanga jautājumā," sacīja Džonsons.
Tikmēr Polijas prezidents Andžejs Duda norādīja, ka Polija, līdzīgi kā citi sabiedrotie, atbalsta NATO atvērto durvju politiku, kā arī uzsvēra, ka NATO plāno palielināt Ātrās reaģēšanas karaspēka skaitu, noteikti padarīs Eiropu drošāku.
“Krievija ir agresors, kurš iebruka Ukrainā, un tā pašlaik ir drauds Eiropai un NATO. Par to nav šaubu,” viņš saka.
Šī NATO samita laikā arī tiks pieņemts alianses jaunais stratēģiskais koncepts, kas būs pielāgots jaunajai ģeopolitiskajai situācijai.
Iepriekšējais NATO stratēģiskais koncepts noteica, ka NATO nerada draudus Krievijai. Vai tagad jaunajā konceptā tiks atkārtoti šie paši vārdi un cik daudz vispār konceptā vispār būs par draudiem no Krievijas
J.Stoltenbergs atzīst, ka pasaule un ģeopolitiskā situācija pašlaik ir pilnīgi citāda nekā tad, kad tika pieņemts iepriekšējais NATO stratēģiskais koncepts.
Tāpat viņš norādīja – jaunajā konceptā tiks minēts arī Ķīnas radītais apdraudējums, kas nebija iepriekšējā NATO politikas dokumentā. Viņš sagaida, ka sabiedrotie piekritīs, ka Ķīna rada izaicinājumus alianses vērtībām, interesēm un arī drošībai. Ķīna pēdējo gadu laikā kļūst stiprāka ne tikai ekonomiski, bet arī militāri, palielinot finansējumu bruņojumam un ieročiem, tostarp tālās darbības rādiusa raķetēm, kā arī apdraudot IT infrastruktūras objektus daudzviet Eiropā.
Jau ziņots, ka no 28. līdz 30. jūnijam Madridē notiek NATO samits, kur Latviju pārstāvēs Valsts prezidents Egils Levits, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Gatavojoties samitam, Latvija kopā ar citām Baltijas valstīm ir paveikusi lielu darbu sabiedroto izpratnes veicināšanai par mūsu drošības vajadzībām. Sabiedrotie Baltiju ir sadzirdējuši un to atbalsts ir patiess. Latvija augstu vērtē šo solidaritāti un atbalstu.
