Alianse sniegs atbalstu globālās pārtikas krīzes mazināšanā, kas ir tiešs Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultāts, izvedot graudaugus no Ukrainas pa sauszemi un jūru, tā preses konferencē pēc pēdējās NATO samita sesijas sacīja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš arī uzsvēra – viens no galvenajiem draudiem, kas identificētas arī NATO jaunajā Stratēģiskajā koncepcijā, ir terorisms. Līdz ar to sabiedrotie atkārtoti apstiprināja apņemšanos turpināt cīņu ar to, tostarp izmantojot izlūkdatu apmaiņu. Turklāt NATO apmācības operācijas Irākā palīdz novērst ISIS atgriešanos.
Sabiedrotie tās pēdējās sesijā koncentrējās uz draudiem un izaicinājumiem no Tuvajiem Austrumiem, Ziemeļāfrikas un Sāhelas. Ģenerālsekretārs atzīmēja – nedrošība šajos reģionos tieši ietekmē visu sabiedroto drošību.
“Jaunajā Stratēģiskajā koncepcijā terorisms ir identificēts kā viens no galvenajiem draudiem mūsu drošībai. Šodien mēs pārskatījām savu progresu cīņā pret terorismu visās tā formās un izpausmēs, atkārtoti apstiprinot savu apņemšanos kopīgi turpināt cīņu, tostarp izmantojot izlūkdatu apmaiņu un partneru atbalstu. Turklāt NATO apmācības operācijas Irākā palīdz novērst ISIS atgriešanos,” viņš uzsvēra.
Sabiedrotie arī vienojās par papildu atbalstu spēju veidošanai Tunisijai, kā arī par atbalsta turpināšanu Jordānijai.
Tāpat sesijā sabiedrotie pievērsās globālajai pārtikas krīzei, kas ir tiešs Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultāts, un krīzes ietekme ir smaga.
“Pārtikas cenas sasniedz rekordlielus augstumus. Daudzas valstis ir atkarīgas no Ukrainas ievērojamā kviešu un citu pārtikas produktu importa, tāpēc sabiedrotie apsprieda savus centienus mazināt krīzi, izvedot graudus no Ukrainas pa sauszemi un jūru,” informēja J. Stoltenbergs.
Viņš arī atgādināja – Krievija un Ķīna turpina meklēt politisku, ekonomisku un militāru labumu alianses dienvidu kaimiņvalstīs. Gan Maskava, gan Pekina izmanto ekonomisko sviru, piespiešanu un hibrīdkara pieejas, lai veicinātu savas intereses reģionā. Tāpēc šodien sabiedrotie atkārtoti apsprieda, kā risināt šo pieaugošo izaicinājumu, tostarp sniedzot lielāku atbalstu NATO partneriem reģionā.
NATO samitā Madridē sabiedrotie vienojās par fundamentālām izmaiņām alianses atturēšanas un aizsardzības jomā, vienojās par Somijas un Zviedrijas uzaicināšanu pievienoties NATO, kā arī vienojās par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai.
Ne mazāk būtiski – sabiedrotie vienojās par NATO jauno Stratēģisko koncepciju, nolēma pastiprināt cīņu pret klimata pārmaiņām, izveidot jaunu viena miljarda Inovāciju fondu, kā arī pieņēma lēmumu investēt vairāk NATO, palielināt alianses kopējo budžetu un vienojās padziļināt attiecības ar dažiem alianses tuvākajiem partneriem, tostarp Indijas un Klusā okeāna reģionā.
