ASV Senāts otrdien spēra pirmo soli ceļā uz Zviedrijas un Somijas iestāšanās NATO ratifikāciju, tā Ārlietu komitejai pieņemot attiecīgu rezolūciju.
Senāta Ārlietu komiteja apstiprināja rezolūciju par Zviedrijas un Somijas dalības ratifikāciju ar gandrīz vienbalsīgu atbalstu, tādējādi garantējot, ka Senāts turpmākajās nedēļās sekos šim piemēram.
Komitejas priekšsēdētājs demokrātu senators Bobs Menendess nosauca Somijas un Zviedrijas pievienošanos "neapšaubāmi par vienu no pēdējo gadu visnozīmīgākajiem ārpolitikas panākumiem".
Vienīgos iebildumus izteica republikāņu senators Rends Pols, kurš ir skeptisks pret militārām saistībām. Viņš ierosināja grozījumu, kas uzsvērtu, ka tikai ASV Kongresam ir tiesības pieteikt karu saskaņā ar konstitūciju. Pola ierosinājums tika noraidīts.
Baltā nama preses pārstāvis Džons Kērbijs sacīja, ka Somijas un Zviedrijas armijām ir "neticami modernas spējas" un ka valstu pievienošanās "ievērojami stiprinās piektā panta saistības".
"Mēs mudinām Kongresu rīkoties pēc iespējas ātrāk," viņš sacīja žurnālistiem.
30 NATO dalībvalstu vēstnieki 5.jūlijā Briselē parakstīja abu valstu iestāšanās protokolus.
6.jūlijā protokolus par Somijas un Zviedrijas iestāšanos NATO ratificēja Igaunijas parlaments, bet 14.jūlijā ratifikāciju pabeidza Latvijas Saeima. Starp valstīm, kas jau veikušas ratifikāciju, ir Bulgārija, Dānija, Islande, Kanāda, Norvēģija un Vācija.
Visām NATO dalībvalstīm ir jāratificē protokoli atbilstoši katras valsts likumiem.
