Pašlaik piedzīvojam lielāko notikumu eskalāciju kopš kara sākuma šī gada februārī, tāpat pieaug arī Kremļa kodolretorika, Krievijas līderim Vladimiram Putinam nemitīgi draudot pasaulei ar iespējamu kodolieroču pielietojumu. Tagad, kad Krievija atkal nelegāli cenšas okupēt aizvien jaunas Ukrainas teritorijas, NATO sabiedrotajiem jābūt vēl vienotākiem un konsekventākiem palīdzības sniegšanā Ukrainai, īpaši tas attiecas uz pretgaisa aizsardzības sistēmām. Tā pirms gaidāmās alianses aizsardzības ministru tikšanās sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš norāda – palīdzot Ukrainai, sabiedroto valstis ir patukšojušas savas munīcijas un ieroču noliktavas, tāpēc šodien ir jāvienojas, kā tās atkal papildināt un kā uzlabot sadarbību ar militārās industrijas uzņēmumiem.
NATO tādā ziņā ir unikāla platforma, jo, definējot mērķus, viegli iesaistīt militāro industriju, kas ražo tieši tos produktus, kas sabiedroto valstīm ir nepieciešami. Tādējādi iespējams vairāk investēt ražošanas kapacitātes paaugstināšanā, ražojot vairāk ieroču un munīcijas.
Ņemot vērā neseno incidentu ar cauruļvada “Nord Stream” infrastruktūras bojāšanu, NATO sanāksmes dienaskārtībā būs arī alianses kritiskās infrastruktūras aizsardzība.
Uz mediju jautājumu, kāda būtu NATO atbilde, ja Krievija tomēr izmantotu kodolieročus, ģenerālsekretārs atkārtoti atkal uzsvēra, ka NATO, pirmkārt, ir aizsardzības alianse un tās galvenais mērķis ir atturēt un novērst militāros konfliktus pirms tie sākušies. Stiprino atturēšanas spējas, NATO Krievijai sūta skaidru signālu, ka alianse sargās visus savus sabiedrotos.
Tāpat J. Stoltenbergs aicina sabiedrotos, kas to vēl nav izdarījuši, iespēju robežās palielināt aizsardzības finansējumu, sasniedzot vismaz rekomendētos 2% no IKP. Taču pozitīvā ziņa, ka kopš 2014. gada, kad Krievija pirmo reizi iebruka Ukrainā, NATO valstu aizsardzības finansējums ir ievērojami palielinājies.
NATO ģenerālsekretārs arī aicina dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst savas valsts pretgaisa aizsardzības spējas stiprināšanai. Tāpat viņš atzinīgi vērtē Vācijas lēmumu jau tuvāko dienu laikā piegādāt Ukrainai modernu pretgaisa aizsardzības sistēmu. Vācu žurnāls "Spiegel" vēsta, ka pirmo zenītraķešu iekārtu "IRIS-T SLM" Ukraina jau esot saņēmusi.
Jau ziņots, ka arī Latvija ASV piešķirto militāro finansējumu plānot tērēt jau iepriekš pasludinātajām prioritātēm, no kurām viena ir tieši vidējā darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu ieviešana.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka no 12. līdz 13. oktobrim NATO galvenajā mītnē Briselē norisinās NATO aizsardzības ministru sanāksme, kurā Latvijas Aizsardzības ministriju pārstāv valsts sekretārs Jānis Garisons.
