NATO palīdzēs Zviedrijai un Somijai, ja tās tiks apdraudētas, kamēr vēl nebūs uzņemtas aliansē, ceturtdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
"Ir neiedomājami, ka sabiedrotie nerīkotos, ja Zviedrija un Somija tiktu pakļautas jebkāda veida spiedienam," preses konferencē Briselē paziņoja Stoltenbergs.
Zviedrijas premjerministrs Ulfs Kristersons ceturtdien apmeklēja NATO mītni, lai apspriestu Zviedrijas pievienošanos NATO.
"Zviedrijas un Somijas pievienošanās process ir bijis ātrākais NATO mūsdienu vēsturē," norādīja Stoltenbergs, uzslavējot Zviedrijas centienus pārliecināt Turciju atbalstīt Zviedrijas pievienošanos NATO.
Zviedrija un Somija gadu desmitiem bija atteikušās iestāties NATO, bet mainīja domas pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 24.februārī.
Maija vidū abas valstis lūdza tās uzņemt NATO, un 30 NATO dalībvalstu vēstnieki 5.jūlijā Briselē parakstīja Zviedrijas un Somijas iestāšanās protokolus, bet visām NATO dalībvalstīm ir jāratificē šie protokoli atbilstoši katras valsts likumiem.
Turcija sākotnēji nobloķēja Zviedrijas un Somijas pievienošanās procesu, apgalvojot, ka abas valstis atbalstot teroristiskas organizācijas, konkrēti, kurdu kaujiniekus un trimdā dzīvojošā islāmistu sludinātāja Fetullas Gilena piekritējus.
Līdz šim Zviedrijas un Somijas iestāšanās protokolus ratificējušas 28 valstis. Tas vēl jāizdara Turcijai un Ungārijai.
Kristersons paziņoja, ka ir gatavs doties uz Ankaru, lai apspriestu iestāšanos NATO.