Otrdien, 29. novembrī, Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē norisinājās NATO ārlietu ministru tikšanās. Tajā tika nolemts arī turpmāk militāri atbalstīt Ukrainu, lai tā spētu uzvarēt karā pret agresorvalsti Krieviju. Tika pārrunātas tikko notikušās pretgaisa aizsardzības mācības Rumānijā, sagatavojot NATO spēkus aizsargāt arī dalībvalstu debesis, kā arī atzīta nepieciešamība pievērst lielāku uzmanību Ķīnai, kura modernizē savu armiju un iegūst ietekmi aizvien lielākā pasaules daļā.
NATO valstu aizsardzības ministru tikšanās norisinājās Bukarestē, Rumānijā, pie Ukrainas robežas, lai parādītu Krievijai, ka NATO nebaidās un ir gatava aizsargāt visu dalībvalstu robežas, kā arī nepārstās atbalstīt Ukrainu, tā savā uzrunā Aspena Institūtā Bukarestes forumā sacīja NATO ģenerālsekretārs Jens Stoltenbergs (Jens Stoltenberg).
J.Stoltenbergs atzina, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, NATO spēki ir paaugstinātā gatavībā, papildus ir dubultots kaujas grupu skaits, kā arī pagājušajā nedēļā tika veiktas gaisa aizsardzības un pretraķešu sistēmas mācības Rumānijā, lai sagatavotu NATO spēku gatavību aizsargāt ne tikai dalībvalstu teritoriju, bet arī debesis.
Savā uzrunā NATO ģenerālsekretārs ļoti stingri pauda savu pārliecību un mērķtiecību turpināt militāri apgādāt Ukrainu. J.Stoltenbergs nosodīja Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, kurš, zaudējot karā, izmanto tikai pieaugošu brutalitāti pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, veicot raķešu uzbrukumus pret ukraiņu mājām, slimnīcām, spēkstacijām, izdzīvošanai nepieciešamo infrastruktūru.
J.Stoltenbergs uzvēra, ka pašlaik gan ukraiņi, gan Rietumi maksā par V.Putina uzsākto karu. Kamēr mēs maksājam naudā, ukraiņi maksā asinīs.
Viņš brīdināja visus sabiedrotos, ka miers nepastāvēs ilgi, ja agresorvalsts Krievija uzvarēs, mieru var nodrošināt tikai valstis, kuras pārstāv brīvību un demokrātiju, ne diktatūru un represijas.
Ģenerālsekretārs arī atzina vēstures mācības, ka visi kari tiek izbeigti pie miera sarunu galda, taču to gaitu ietekmē rezultāti kaujas laukā. Tieši tāpēc NATO ir ar visiem spēkiem jāatbalsta Ukraina, lai tā uzvarētu karā un miera sarunas tiešām arī nodrošinātu mieru.
Lai padarītu Eiropas reģionu drošāku, NATO ārlietu ministri tikās arī ar Moldovas, Bosnijas un Hercegovinas un Gruzijas ārlietu ministriem, lai pārrunātu iespējas, kā atbalstīt šīs valstis, kuras arī ciešs no Krievijas ietekmes un agresijas, to pretestības spējā agresoram, politiskajā neatkarībā un armijas modernizācijā.
Viņš uzvēra, ka Rietumi vēl joprojām ir atkarīgi no Ķīnas, dažādos resursos. Protams, tirdzniecība saglabāsies ar šo valsti, taču ir jāapzina un jānovērš iespējamie nākotnes riski, lai pasargātu sabiedrotos.
NATO ārlietu ministru vizītē Bukarestē sarunās piedalījās arī Somijas un Zviedrijas ministri, jau pakāpeniski valstis integrējot NATO aliansē un lēmumu pieņemšanas procesā.
