Vairāk nekā ceturtā daļa ASV Senāta pārstāvju nosūtīja prezidentam Džo Baidenam vēstuli, draudot apturēt 20 miljardus ASV dolāru vērto ieroču pārdošanas līgumu, kas ietver 40 “Lockheed Martin” ražoto F-16 Block 70 iznīcinātāju pārdošanu Ankarai, kamēr tā turpinās bloķēt Zviedrijas un Somijas pievienošanās NATO. Taču šis nav vienīgais iemesls, kādēļ vairāki senatori nav gatavi pārdot Turcijai iznīcinātājus. Turcija ir saasinājusi attiecības ar reģiona valstīm, kā arī tā veikusi uzbrukumus civilajai infrastruktūrai kurdu pārvaldītajās teritorijās Sīrijas ziemeļos, radot bažas par kārtējo uzbrukumu, vēsta ASV medijs “Defence News”.
Vēstule ASV prezidentam tika nosūtīta dažas dienas pēc tam, kad ASV Ārlietu komitejas senators izteica iespēju ieviest sankcijas pret Turciju, ja tā turpinās bloķēt abu Ziemeļvalstu pievienošanos aliansei.
Parakstītāju vidū bija vairāki senatori no Bruņoto dienestu komisijas un Ārlietu komitejas, kuru pārziņā ir atļauju došana ieroču pārdošanai.
Senatori apgalvo, ka Turcija pārkāpj savas saistības saskaņā ar trīspusējo līgumu, ko tā pagājušajā gadā parakstīja ar Somiju un Zviedriju. Saskaņā ar šo vienošanos abas valstis veiks darbības pret aizliegto Kurdistānas strādnieku partiju un, iespējams, izdos noteiktas personas apmaiņā pret Ziemeļvalstu dalības ratifikāciju Transatlantiskajā aliansē.
Attiecības starp Zviedriju un Turciju pasliktinājās drīz pēc tam, kad galēji labējs Dānijas politiķis devās uz Stokholmu, lai pie Turcijas vēstniecības sadedzinātu Korānu. Incidents lika Turcijai atcelt Zviedrijas aizsardzības ministra Pāla Džonsona (Pal Jonson) vizīti Ankarā, kurā tika plānots apspriest Zviedrijas dalību NATO.
Taču senatori arī uzsvēra, ka Turcija "ir izrādījusies vērtīga NATO sabiedrotā, turpinoties Krievijas iebrukumam Ukrainā", un uzteica to par "apņemšanos īstenot ar ANO starpniecību noslēgto graudu darījumu, kas ļāva Ukrainai eksportēt graudus un novērst globālo pārtikas krīzi.”
Vismaz divi senatori neparakstīja vēstuli ASV prezidentam, jo vēlējās vēl stingrāku nostāju pret Turciju.
Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Bobs Menendess (Bob Menendez) paziņoja, ka izmantos savu amatu, lai apturētu “F-16” pārdošanu, ņemot vērā, ka Turcija ir ieslodzījusi žurnālistus un valdības oponentus, kā arī saasinājusi attiecības ar kaimiņos esošo Grieķiju.
B.Menendesa dzimtajā štatā Ņūdžersijā ir liels grieķu-amerikāņu un armēņu-amerikāņu iedzīvotāju skaits, padarot Turciju īpaši nepopulāru dažu viņa vēlētāju vidū.
Otrdien Senāta Ārlietu komitejas loceklis Kriss Van Hollens (Chris Van Hollen) ierosināja piemērot sankcijas Turcijai par atteikšanos ratificēt Zviedrijas un Somijas dalību NATO.
"Turcijas ekonomika nav lieliskā stāvoklī. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc aptaujas Turcijā liecina, ka Erdogans nav īpaši populārs. Tāpēc es domāju, ka šādai rīcībai ir jābūt zināmām sekām,” uzskata ASV senators.
Papildus sankcijām par Zviedrijas un Somijas uzņemšanas NATO bloķēšanu, K. Van Hollens minēja, ka sankcijas var tikt pastiprinātas, ja R.T.Erdogans draudēs uzbrukt ASV atbalstītajiem kurdu spēkiem Sīrijas ziemeļaustrumos pirms maijā gaidāmajām Turcijas prezidenta vēlēšanām.
Sīrijas ziemeļaustrumu kurdu pārvaldītās teritorijas prezidente Elhama Ahmada (Elham Ahmad) nākamnedēļ apmeklēs Vašingtonu ar mērķi novērst kārtējo Turcijas uzbrukumu kurdu pārvaldītai pilsētai uz Turcijas un Sīrijas robežas. Viņa jau iepriekš ir centusies pārliecināt Kongresu pret “F-16” pārdošanu, norādot, ka Turcija ir izmantojusi savu esošo “F-16” floti, lai uzbruktu civilai infrastruktūrai Sīrijas ziemeļaustrumos.
