NATO dalībvalstis apņēmušās intensificēt Ukrainas karavīru apmācību, kā arī nodrošināt lielākas bruņojuma piegādes Krievijas iebrukumam pakļautajai valstij, tā pēc NATO dalībvalstu aizsardzības ministru tikšanās Briselē paziņoja alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Ģenerālsekretārs sacīja, ka sabiedrotie apņēmušies Ukrainai nosūtīt vēl vairāk smagās tehnikas, taču viņš atturējās izpaust – kāda tipa tehniku plānots nosūtīt vai tās daudzumu. Sabiedrotie Ukrainu apņēmušies atbalstīt arī ar humāno palīdzību, kā arī pret dronu sistēmām un amfībiju tipu tiltiem.
J.Stoltenbergs uzsvēra, ka šī brīža Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš Ukrainā ir lielākais drauds Eiropai, kopš Otrā pasaules kara. NATO un sabiedrotie turpina būt vienoti un turpina apgādāt Ukrainu ar tai nepieciešamo palīdzību, taču vienlaikus NATO stiprina savas atturēšanas spējas un aizsardzību.
NATO aizsardzības ministri sanāksmē apsprieda veidus, kā panākt militārās tehnikas un munīcijas ražošanas jaudas palielināšanos, kas šī brīža apstākļos ir īpaši nozīmīga. Valstis vienojās, ka kopā ar uzņēmumiem palielinās industriālo kapacitāti, lai spētu nodrošināt Ukrainu un pašas NATO valstis ar nepieciešamo militāro ekipējumu un tehniku.
Tāpat alianses dalībnieki vienojās par papildu munīcijas uzglabāšanu un izvietošanu, kā arī uz zemes balstītu pretgaisa aizsardzības projektu īstenošanu. Tāpat uzmanība tiks pievērsta arī kritiskās infrastruktūras aizsardzībai, jo īpaši zemūdens infrastruktūras aizsardzībai. Šie zemūdens kabeļi un cauruļvadi ir neaizsargāti, un ir svarīgi, lai mēs vairāk koordinētu savus centienus aizsargāt kritisko infrastruktūru. Šī mērķa īstenošanai tiks veidota darba grupa, kuru vadīs Vācijas ģenerālleitnants Hans-Verners Viermans”, atzina J. Stoltenbergs.
2022. gads bija astotais gads pēc kārtas, kad NATO dalībvalstis turpināja palielināt ieguldījumus aizsardzības nozarē. Paredzēts, ka NATO samitā Viļņā tiks spriests par papildus finansējuma piešķiršanu aizsardzības jomā.