Šobrīd notiek aktīva gatavošanās "Air Defender 23" militārajām mācībām, kas tiek dēvētas par NATO lielāko sabiedroto gaisa spēku demonstrāciju Eiropā. Daudznacionālās mācības, kas tiek gatavotas jau četrus gadus un kurās piedalīsies kara lidmašīnas no visas alianses, sāksies jūnijā. Mācības vadīs Vācijas bruņotie spēki, taču vēl 20 citas valstis palīdzēs koordinēt mācības. Paredzēts, ka mācībās piedalīsies aptuveni 220 lidmašīnas un 10 000 cilvēku. Dalībnieki simulēs manevrus pret iespējamo agresoru.
"Mūsu mērķi šīm lielākajām mācībām kopš NATO dibināšanas ir ļoti plaši. Mēs vēlamies demonstrēt gaisa spēku veiklību un ātrumu kā pirmās reaģēšanas spējas un demonstrēt NATO gaisa spēku kapacitāti un spējas," sacīja Vācijas gaisa spēku vadītājs ģenerālleitnants Ingo Gerharts.
ASV ieguldījums būs aptuveni 100 ASV Gaisa spēku Nacionālās gvardes lidmašīnas, kas ielidos Eiropā. Mācību pamatā būs 5. panta scenārijs, kas ir NATO pamatprincips, saskaņā ar kuru gadījumā, ja kādai dalībvalstij tiek uzbrukts, ir nepieciešama kolektīva alianses atbilde.
Lidmašīnas darbosies no vairākām vietām Vācijā, kā arī no ASV Gaisa spēku Spangdahlemas aviācijas bāzes, kā arī no vietām Nīderlandē un Čehijā. Saskaņā ar NATO Sabiedroto gaisa spēku pavēlniecības datiem, manevru laikā tiks veiktas arī tā sauktās "out-and-back" misijas uz Baltijas valstīm un Rumāniju.
NATO un ASV spēkiem Eiropā pēdējo gadu laikā kara simulāciju izspēle ir bijusi prioritāte, jo sabiedrotie koncentrējas uz spēju veikt liela mēroga kaujas operācijas, kas paredzētas alianses teritorijas aizsardzībai.
Krievijas sākotnējais iebrukums Ukrainā 2014. gadā bija stimuls rīkoties, kas ir pastiprinājies pēc Maskavas pilnvērtīgā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī.
Lai gan NATO paziņojumā par mācībām Krievija netika pieminēta, "Air Defender" kalpos kā iespēja demonstrēt alianses plašo iznīcinātāju, dronu un transporta lidmašīnu klāstu. Visticamāk, ka šī augsta līmeņa demonstrācija ir iecerēta kā spēcīgs signāls Krievijai.
Mācībās piedalīsies lidaparāti no Beļģijas, Bulgārijas, Dānijas, Vācijas, Igaunijas, Somijas, Francijas, Itālijas, Japānas, Horvātijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Norvēģijas, Polijas, Rumānijas, Zviedrijas, Slovēnijas, Spānijas, Čehijas, Turcijas, Ungārijas, Vācijas, Lielbritānijas un ASV.
Tāpat, lai stiprinātu NATO austrumu flangu, ASV Gaisa spēki tuvākajā nākotnē pārcels degvielas uzpildes programmu no Vācijas uz Poliju.
Turpmākajos mēnešos uz Polijas rietumu centrālās daļas pilsētu Povidzu ieradīsies 19 ASV dislocētās tankkuģu vienības. Plānotas vairākas operācijas, lai atbalstītu NATO aktivitātes, teikts ASV Gaisa spēku Eiropā un Āfrikā paziņojumā.
Gaisa kuģu uzdevums Povidzā varētu būt uzpildīt degvielu kaujas lidmašīnām, tostarp pasaulē modernākajam iznīcinātājam “F-35A Lightning II”, tādējādi potenciāli paplašinot NATO misiju darbības loku. Nīderlandes gaisa spēki nesen izvietoja astoņas šādas lidmašīnas Malborkas gaisa spēku bāzē Polijā.
Kopš kara sākuma Pentagons ir palielinājis ASV karavīru skaitu kontinentā no aptuveni 80 000 līdz vairāk nekā 100 000. Vairāk nekā 10 000 no šiem spēkiem atrodas Polijas bāzēs.
Militāro spēku palielināšana austrumu virzienā ir vēl viens piemērs ASV centieniem izveidot ilgstošu klātbūtni bijušajās Varšavas pakta valstīs, kas ir svarīgas NATO dalībvalsts un kurām ir vairāku simtu kilometru gara robeža ar Krieviju un Ukrainu.
Pirms mēneša ASV oficiāli izveidoja savu pirmo pastāvīgo bāzi Polijā. ASV armijas garnizons Poznaņā atbalstīs armijas korpusu, kas pārrauga NATO misijas austrumos. Garnizonā atrodas arī korpusa priekšējais štābs.
