Krievijas iebrukumi Gruzijā 2008. gadā un Ukrainā 2014. gadā, konflikts Sīrijā, migrācija un citi globāli izaicinājumi - ir bijuši vairāki brīdinājumi, kurus kolektīvie Rietumi, iespējams, novērtēja par zemu. 2022. gads pierādīja, ka plašs konvencionālais karš ir ne tikai hipotētiska iespēja, bet arī brutāla realitāte Eiropas sirdī. Krievijai neizdodas militāri izmantot konvencionālos līdzekļus, tāpēc tā ķeras pie draudēšanas ar kodolieročiem. Diemžēl attiecībā uz nākamo desmitgadi nav pamata optimismam. NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra rīkotajā konferencē “Riga StratCom Dialogue 2023” eksperti apsprieda, vai mēs spēsim atturēt Krieviju ne tikai no turpmākas asinsizliešanas, bet arī no hibrīdoperācijām un potenciālā kodolkara?
Šis laiks kopš 2014. gada ir ievērojami izmainījis militāro situāciju – mēs esam mainījuši NATO stratēģiju atturēšanas un aizsardzības jomā un mēs esam pilnveidojuši savu aizsardzību gan militāri, gan infrastruktūras jomā, sacīja NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže.
NATO aktīvi rīko mācības, kuru laikā tiek pilnveidotas alianses atturēšanas un aizsardzības operācijas, taču, lai šo veiksmīgi realizētu, ir nepieciešama visu dalībvalstu savstarpēja integrācija un savietojamība. Šāda veida sadarbība ir arī ļoti izaicinoša, jo valstīm ir nepieciešama savstarpēja uzticamība, lai veiktu uzdevums, kas pieprasa apjomīgu ieroču kontroli un darbu ar dažāda līmeņa klasificētām sistēmām.
Šī brīža situācijā kodolkarš vairs nav tabu tēma, jo arvien vairāk agresorvalstu autoritārie līderi piemin kodolieroču izmantošanu militāra konflikta gadījumā. Krievijas stratēģiskajā komunikācijā šis vārdu savienojums izskan ļoti bieži, kas liek domāt, ka šāds scenārijs var kļūt iespējams. Arī Ķīnas potenciālā vēlme okupēt Taivānu ir radījusi lielu saspīlējumu starp divām kodolvalstīm – ASV un Ķīnu. Pirms pilna mēroga kara Ukrainā par kodolieročiem pārsvarā tika runāts atturēšanas jomā, taču šobrīd arvien vairāk izskan minējumu un brīdinājumu, ka kodolieroči var tikt izmantoti arī uzbrukuma gadījumā.
Stratēģiskās komunikācijas galvenais uzdevums ir mainīt cilvēka domāšanu un uzvedību, lai sabiedrībai būtu vienotas vērtības. Karš Ukrainā ir parādījis, ka mums ir jācīnās par demokrātiju un vērtībām.
“Šis karš nav tikai par Ukrainu. Tas ir karš par demokrātiju un dzīvi, kādu mēs esam pieraduši dzīvot. Mums ir jāstāsta tautai par savām vērtībām un iemesliem, kāpēc mēs esam gatavi cīnīties par demokrātiju,” uzsvēra Zviedrijas parlamenta deputāts un bijušais Aizsardzības ministrs Peters Hultkvists.
Starptautiskā konference “Riga StratCom Dialogue” norisinājās no 7. līdz 8. jūnijam Rīgā, pulcējot dažādu valstu vadītājus un valdību pārstāvjus, kā arī militārās jomas, akadēmiskās vides un privātā sektora pārstāvjus. Konferences dalībnieki diskutē par mūsdienu ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un tehnoloģiju inovācijām, lai kopā pilnveidotu stratēģiskās komunikācijas spējas.
“Riga StratCom Dialogue” ir ikgadēja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra rīkota konference, kas šogad pulcēja vairāk nekā 600 dalībnieku no 33 valstīm. Šogad konferencē tika aplūkoti dažādi stratēģiskās komunikācijas jautājumi, kas saistīti ar Krievijas izvērsto pilna mēroga karadarbību Ukrainā un globālajā informācijas telpā, piemēram, cīņa pret Krievijas īstenoto politiku, iemesli, kāpēc kara laikā Ukrainai ir izdevies izveidot spēcīgu informatīvo telpu un veidi, kā cīnīties pret Krievijas īstenoto dezinformāciju un maldīgo naratīvu izplatīšanu, īpaši, globālajos dienvidos, kur attieksme pret agresorvalsti ir neviennozīmīga.
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs Rīgā darbojas kopš 2014. gada. To sākotnēji dibināja Latvija, Igaunija, Itālija, Lielbritānija, Lietuva, Polija un Vācija, un turpmākajos gados centram pievienojās Nīderlande, Somija, Zviedrija, Kanāda, Slovākija, Dānija, ASV un Ungārija. Šobrīd pievienošanās procesā ir Francija un Austrālija.