Ungārijas parlamenta balsojums par Zviedrijas iestāšanās NATO ratifikāciju paredzēts līdz 7.jūlijam, kas ir dažas dienas pirms Viļņā gaidāmā alianses samita, liecina ziņu aģentūras AFP rīcībā nonācis Ungārijas parlamenta dokuments.
Ungārijas parlamenta balsojums par Zviedrijas iestāšanās NATO ratifikāciju ir iekļauts šonedēļ parlamenta mājaslapā publicētā dokumentā ar nosaukumu "Nacionālās asamblejas plāns 2023.gada jūnija-jūlija sesijai". Konkrēts balsojuma datums gan dokumentā nav minēts.
Ungārijas parlamenta pavasara sesija beigsies piektdien, kad darba kārtībā nav paredzēts balsojums par Zviedrijas iestāšanās NATO ratifikāciju.
Tomēr parlamenta preses dienestā AFP noskaidroja, ka "līdz 7.jūlijam" paredzēta "ārkārtas vasaras sesija".
Trešdien izskanēja, ka ASV senators Džeimss Rišs no Republikāņu partijas bloķējis 735 miljonu ASV dolāru (679 miljonu eiro) vērta bruņojuma, kas ietver arī raķešu sistēmas HIMARS, pārdošanu Ungārijai. Ungārijas Aizsardzības ministrija noliedza tādu informāciju, sakot, ka Budapeštai "nav nekāda nodoma pirkt HIMARS".
NATO dalībvalstu līderi 11.-12. jūlijā pulcēsies samitā Viļņā.
Pērn pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā Somija un Zviedrija izbeidza gadu desmitiem īstenoto neitralitātes politiku un paziņoja par iestāšanos NATO.
Pagājušā gada jūnija beigās NATO oficiāli uzaicināja Somiju un Zviedriju kļūt par dalībvalstīm, sākot uzņemšanas ratifikācijas procesu visās 30 valstīs. Tomēr Turcija un Ungārija bremzēja procesu.
Pēc ilgām sarunām Turcija, kurai ir NATO otra lielākā armija, paziņoja, ka ir gatava ratificēt abu valstu uzņemšanu, tomēr izvirzīja vairākus noteikumus "cīņai pret terorismu". Arī Ungārija pauda iebildumus.
Somijai izdevās vienoties ar Ankaru un Budapeštu, un 4. aprīlī tā oficiāli kļuva par NATO 31. dalībvalsti.
Tikmēr Zviedrijas iestāšanās NATO process joprojām ir iesaldēts. Martā Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vadītā valdošā labējā partija "Fidesz" pieprasīja Zviedrijai izbeigt tās kritizēšanu. Uz to Zviedrija atbildēja, ka Stokholmas pozīcija Ungārijas jautājumā neatšķiras no Somijas pozīcijas, kuras iesniegums par uzņemšanu tika apstiprināts, un valsts nekādas garantijas nesniegs.
Reaģējot uz Turcijas prasībām, Zviedrija pieņēma jaunu likumu cīņai pret terorismu.