Latvija šogad ieņem devīto vietu starp 30 NATO dalībvalstīm pēc aizsardzībai atvēlētā finansējuma no valstu iekšzemes kopproduktiem (IKP), liecina jaunākie NATO dati par alianses dalībvalstu aizsardzības tēriņiem, kas publicēti pirms gaidāmās alianses dalībvalstu vadītāju tikšanās Viļņā.
Pēc NATO datiem, Latvija šogad aizsardzībai novirzījusi 2,27% no IKP, jeb 967 miljonus eiro.
No iekšzemes kopprodukta mazāk par Latviju aizsardzībai novirza 21 NATO dalībvalsts.
Kopumā NATO ieteikto 2% aizsardzības izdevumu līmeni no valsts iekšzemes kopproduktiem šobrīd izpilda 11 valstis.
Visvairāk no sava iekšzemes kopprodukta aizsardzībai novirza Polija – 3,9% no IKP. Otri lielākie tēriņi aizsardzībai pret IKP ir ASV, kur tie sastāda 3,49%, bet vadošo trijnieku noslēdz Grieķija ar 3,01% no IKP.
Starp Baltijas valstīm no IKP visvairāk aizsardzībai atvēl Igaunija – 2,73%, ieņemot godpilno ceturto vietu NATO rangā starp lielāko finansējumu aizsardzībai no IKP. Savukārt Lietuva ar 2,54% atrodas piektajā vietā.
Tikmēr absolūtajos skaitļos visvairāk naudas - 860 miljardus ASV dolāru aizsardzībai tērē ASV. Otrajā vietā ar 68 miljardus ASV dolāru vērtiem tēriņiem seko Vācija, kuras valdība iepriekšējo gadu laikā saņēma asu kritiku par nepietiekamu aizsardzības nozares finansējumu. Savukārt trešie lielākie aizsardzības tēriņi aliansē ar 65,7 miljardiem ASV dolāru ir Lielbritānijai.
Kopējie NATO dalībvalstu tēriņi aizsardzībai šogad lēšami 1,264 triljonu ASV dolāru apmērā, no kuriem Eiropas valstu un Kanādas kopējais finansējums veido vien trešo daļu – 404,1 miljardu ASV dolāru.
