Viļņā notikušais NATO samits noslēdzās ar vēsturisku paziņojumu par Ukrainas virzību uz NATO aliansi. Šodien preses konferencē Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs izklāstīja partneru vienošanos par trīs punktu paketi, kas tuvinās Ukrainu NATO, palīdzēs valstij uzvarēt karā un pavērs ceļu tās turpmākajai dalībai aliansē, ziņo portāls “Sargs.lv” no NATO samita Viļņā.
Pirmais paketes elements ir vairāku gadu praktiskās palīdzības programma, kuras mērķis ir palīdzēt Ukrainai pāriet no padomju laika militārā tehnikas uz NATO standartiem. Šī programma uzlabos Ukrainas militārās spējas un nodrošinās pilnīgu savietojamību ar NATO spēkiem. Tas nozīmē nozīmīgu soli ceļā uz modernizāciju un integrāciju aliansē.
Tika arī paziņots par jaunas NATO-Ukrainas padomes izveidi, kas kalpos kā platforma Ukrainai un NATO sabiedrotajiem, lai partneri spētu tikties un pieņemt lēmumus kā līdzvērtīgi sabiedrotie. Šai padomei, atšķirībā no NATO iespējām, ir pilnvaras pieņemt lēmumus, un tās pārstāvji tiekas dažādos līmeņos, tostarp ar valstu un valdību vadītājiem, aizsardzības un ārlietu ministriem un militārajiem pārstāvjiem. Tas nozīmē spēcīgāku un nozīmīgāku politisko institūciju, kas atspoguļo Ukrainas un NATO attiecību padziļināšanos. Pirmā padomes sēdē norisinājās tūlīt pēc preses konferences.
Vissvarīgākais paketes aspekts ir atkārtots apstiprinājums, ka Ukraina kļūs par NATO dalībvalsti, ko papildina prasības par dalību rīcības plāna (MAP) atcelšana. Šīs izmaiņas racionalizē Ukrainas dalības procesu, pārveidojot to no divpakāpju procesa uz vienpakāpes procesu. Kad būs izpildīti dalības nosacījumi, NATO izsniegs ielūgumu Ukrainai. Šis lēmums iezīmē nebijušu un vienotu NATO sabiedroto vēstījumu par Ukrainas ceļu uz dalību.
Prezidents Volodimirs Zelenskis uzsvēra NATO partneru drošības un aizsardzības palīdzības nozīmi, izsakot pateicību par pozitīvajām ziņām par jaunajām atbalsta paketēm. Zelenskis norādīja uz Ukrainas progresu sadarbības jomā ar NATO un notiekošajām reformām Ukrainā, paužot valsts apņemību virzīties uz integrāciju NATO.
Runājot par aicinājumu pievienoties NATO, V. Zelenskis atzina tā tehnisko raksturu, taču uzsvēra tā nozīmi kā spēcīgu motivējošu signālu Ukrainas sabiedrībai. Viņš iezīmēja paralēles ar kandidatūru uz dalību Eiropas Savienībā, norādot, ka tā ļauj mobilizēties un pastiprina Ukrainas apņēmību būt neatkarīgai valstij. Uzaicinājums NATO aliansē simbolizē līdzīgu apņemšanos nodrošināt valsts drošību un turpmāko integrāciju Rietumos.
“Integrācijas procesā mēs esam skaidri iezīmējuši, kas mums jādara, un mēs to arī darām. Tāpēc mēs augstu vērtējam atziņu, ka Ukrainai nebūs vajadzīgs dalības rīcības plāns ceļā uz NATO. Es vēlētos, lai šis samits sniegtu panākumus visiem, mūsu karavīriem, mūsu pilsoņiem, mūsu bērniem, ikvienam, un jo īpaši drošības garantijas, kas ir tik svarīgas Ukrainas cilvēkiem. Drošības garantijas Ukrainai mūsu ceļā uz NATO, nevis kā NATO valstij, kuras sagaidām no G7,” atzina V.Zelenskis.
NATO ģenerālsekretārs J.Stoltenbergs uzsvēra sabiedroto spēcīgo vēlmi turpināt atbalstīt Ukrainu notiekošajā karā un Krievijas agresijas apstākļos. Viņš atkārtoti pauda, ka lielākais risks NATO un pasaulei slēpjas Krievijas diktatora Vladimira Putina uzvarā, kas sniegtu bīstamu vēstījumu pārējiem diktatoriem, ka militārais spēks un starptautisko tiesību pārkāpumi ir ceļš uz panākumiem.
Viņš atkārtoti uzsvēra, ka samitā pieņemtie lēmumi ir spēcīgākais un vienotākais vēstījums, kādu NATO jebkad ir devusi Ukrainai saistībā ar tās dalību aliansē. Viņš atzina, ka Krievija turpinās protestēt tāpat kā gadījumā ar Somijas un gaidāmo Zviedrijas pievienošanos NATO. Nobeigumā viņš pauda cerību par dienu, kad Ukraina un NATO tiksies kā sabiedrotās.
Atbildot uz žurnālistes jautājumu par pretrunīgi kasešu bumbu izmantošanu karā pret Krieviju, Volodimirs Zelenskis uzsvēra nepieciešamību pēc taisnīguma, ņemot vērā, ka Krievija izmanto šīs bumbas, okupē valsts teritorijas un nogalina tautiešus.