Līdz ar Turcijas lēmumu atsaukt savas pretenzijas Zviedrijas uzņemšanai NATO, gaidāms, ka jau drīzākajā laikā šī ziemeļvalsts tiks uzņemta aliansē, kļūstot par tās 31. dalībvalsti. Vācijas sabiedriskais medijs “Deutsche Welle” (DW) nolēma noskaidrot – kas gaidāms no Zviedrijas pievienošanās NATO?
Gan Zviedrija, gan Somija pagājušajā gadā iesniedza pieteikumus dalībai NATO, reaģējot uz Krievijas sākto pilna mēroga agresiju pret Ukrainu. Somija jau ir kļuvusi par Rietumu aizsardzības alianses dalībvalsti. Tomēr Turcija izteica pretenzijas Zviedrijas uzņemšanai aliansē. Šīs ziemeļvalsts dalību aliansē aizvien nav ratificējusi arī Ungārija.
Tomēr nesenā NATO samita gaitā Viļņā Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pēkšņi atteicās no līdzšinējiem iebildumiem attiecībā uz Zviedrijas dalības ratifikāciju. Ungārija sekoja šim piemēram. Noprotams, ka Zviedrija tuvākajā laikā pievienosies NATO.
Ko NATO iegūtu no Zviedrijas pievienošanās ģeogrāfiskā ziņā?
Zviedrijas dalība visu Baltijas jūras piekrasti faktiski padarītu NATO teritoriju, izņemot Krievijas kontrolēto Kenigsbergas eksklāvu. Tas, piemēram, atvieglotu Baltijas valstu aizsardzību Krievijas uzbrukuma gadījumā, dodot iespēju caur Zviedriju NATO karaspēku un ekipējumu ar kuģiem pārsviest uz Igauniju, Latviju un Lietuvu. Gotlandes sala ir arī ģeogrāfiski nozīmīga.
"Šī Baltijas jūras vidū esošā lielākā sala ir ārkārtīgi svarīga stratēģiskā bāze Zviedrijai. No tās jūs varat kontrolēt praktiski visu Baltijas jūru," sarunā ar DW sacīja, Cepelīna universitātes Frīdrihshāfenē, Vācijā, starptautiskās drošības politikas profesors Saimons Košuts.
Viņš uzskata, ka Zviedrijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta ir izšķirošais faktors, kas padara tās dalību NATO tik pievilcīgu.
Kādi ir Zviedrijas bruņotie spēki?
Būtisks papildinājums NATO būtu arī Zviedrijas bruņotie spēki un to militārā tehnika. DW norāda, lai gan NATO mērogiem Zviedrija ir uzskatāma par salīdzinoši nelielu valsti, saskaņā ar “Global Firepower” datiem, tās karaspēka personālsastāvs veido vismaz 38 000 cilvēku lielus bruņotos spēkus.
Tikmēr S. Košuts uzsver - zviedriem ir ļoti moderna armija, īpaši Zviedrijas Gaisa spēki. Turklāt vēsturiski Zviedrijā ir spēcīga aizsardzības industrija, kas iekļauj arī kaujas lidmašīnu ražošanu. Pēc eksperta domām, Zviedrija Baltijas jūras mērogā ir uzskatāma par jūras lielvalsts, kuras rīcībā ir zemūdenes. Savukārt Zviedrijas bruņoto spēku karavīri neraugoties uz valsts ilgstošo neitralitātes politiku, ir ar kaujas pieredzi, jo līdz ar NATO karavīriem ir piedalījušies alianses vadītajās misijās, piemēram, Afganistānā.
Arī Zviedrijas izdevumi aizsardzībai ir gana lieli. Lai gan šobrīd tā savai aizsardzībai tērē aptuveni 1,3% no iekšzemes kopprodukta, šī daļa ir ievērojami lielāka nekā tikai pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu. Paredzams, ka nākamajos gados drošībai atvēlētais finansējums vēl vairāk palielināsies.
Tāpat kā daudzas rietumvalstis, arī Zviedrija pēc Aukstā kara beigām ievērojami samazināja izdevumus aizsardzībai. Tomēr Krievijas nelikumīgais iebrukums Gruzijā 2008. gadā un Krievijas īstenotā Krimas aneksija 2014. gadā lika pārdomāt iepriekšējo politiku. Viedoklis par labu kardinālam pagriezienam valsts aizsardzībā nesa 2022. gadā pieredzētā Krievijas atklātā agresija pret Ukrainu.
Ko Zviedrija iegūtu sev no dalības NATO?
Zviedrija un NATO līdz šim cieši sadarbojušās daudzos veidos. Dalība NATO Zviedrijai primāri alianses līguma 5. pantā rakstīto, proti, ka bruņots uzbrukums vienai vai vairākām NATO dalībvalstīm uzskatāms par uzbrukumu tām visām. Šādā gadījumā militārajai aliansei ir pienākums palīdzēt tai dalībvalstij, kurai uzbrūk agresors.
"Šīs aizsardzības garantijas, protams, ir izšķirošais aspekts Zviedrijai," sacīja S.Košuts.
Turklāt dalība NATO zviedriem dos vienādas tiesības NATO padomē, kas ir galvenā aizsardzības alianses lēmējinstitūcija. Līdztekus zviedri iegūs arī veto tiesības.
