Baltijas valstis ir sniegušas kopīgu ieguldījumu NATO gaisa telpas aizsardzības rotācijas modeļa izveidē reģionā, kas ir jaunākā alianses politikas sastāvdaļa, lai izveidotu spēcīgāku aizsardzību Eiropas ziemeļaustrumu flangā.
Baltijas valstis cer, ka šis solis, kas izriet no NATO plāniem par reģionalizētu aizsardzības koncepciju, ļaus alianses ilggadējo gaisa patrulēšanas misiju pārveidot par visaptverošāku pretgaisa aizsardzības operāciju, apvienojot uz zemes bāzētas sistēmas, kā arī patrulējošo sabiedroto kara lidmašīnu skaitu.
Kopš 2004. gada NATO sabiedrotie ir izvietojuši savu gaisa spēku personālu un spējas, lai īstenotu Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misiju Lietuvas gaisa spēku bāzē Šauļos. Kopš 2023. gada marta atbildība par Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanu ir uzticēta Portugālei un Rumānijai, kas katra ir nodrošinājusi četrus "F-16" iznīcinātājus.
Plānots, ka valstis šos pienākumus pildīs līdz jūlija beigām, pirms misija tiks nodota Itālijas gaisa spēkiem, kas uz Lietuvu nosūtīs četrus "Eurofighter" iznīcinātājus. Spānijas Gaisa spēku vienība ar astoņiem "Eurofighter" no augusta tiks izvietota Amari gaisa spēku bāzē Igaunijā, lai turpinātu uzlabot NATO gaisa telpas aizsardzību Baltijas valstīs.
Saskaņā ar Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienesta februārī publicēto ikgadējo ziņojumu Krievija uzskata, ka Baltijas valstis - Igaunija, Latvija un Lietuva - ir "visneaizsargātākā NATO daļa". NATO un Krievijas konflikta gadījumā šis reģions varētu kļūt par Maskavas militārā spiediena centrālo punktu, secināts dokumentā.
Pagājušajā mēnesī NATO aizsardzības ministri apstiprināja rotācijas pretgaisa aizsardzības modeli, kurā izklāstīti standarti sabiedroto ieguldījumam pretgaisa un pretraķešu aizsardzības spējās, sākotnēji koncentrējoties uz austrumu flangu.
Runājot par Lietuvas ieguldījumu modeļa atbalstam, amatpersona uzsvēra, ka tas ir vērsts uz šādiem aspektiem: kvalitatīva uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanu, Šauļu gaisa spēku bāzes pakalpojumu turpmāku uzlabošanu, kopīgas gaisa telpas attēla nodrošināšanu, radaru datu apmaiņu, kā arī vienotas Baltijas valstu militārās gaisa telpas pieejamības un piekļuves nodrošināšanu mācībām.
"Nākamajā desmitgadē Šauļu aviobāzes infrastruktūrā mēs plānojam ieguldīt aptuveni 157 miljonus ASV dolāru (142 miljonus eiro)," sacīja amatpersona. "Lietuva turpina arī "NASAMS" pretgaisa aizsardzības spēju otro posmu, iegādājoties otru bateriju."
Papildu tam Viļņa turpina stiprināt savu tuvās darbības rādiusa pretgaisa aizsardzību, iegādājoties "Saab" raķetes "Bolide" un raķetes "MK-II" pretgaisa aizsardzības sistēmai "RBS-70". Saskaņā ar amatpersonas teikto valdība kopā ar Poliju iegādāsies arī papildu raķetes pretgaisa aizsardzības sistēmai "GROM" vairāk nekā 22 miljonu ASV dolāru vērtībā.
Lietuva piedalās arī Vācijas vadītajā Eiropas "Sky Shield" iniciatīvā, ar ko plāno izveidot uz zemes bāzētu integrētu Eiropas pretgaisa aizsardzības sistēmu.
Vienas Baltijas debesis
Saskaņā ar kopīgo piedāvājumu Igaunija un Latvija arī nodrošinās savas Amari un Lielvārdes gaisa bāzes, lai uzņemtu un izvietotu sabiedroto valstu iznīcinātājus, komandvadības lidmašīnas, kā arī gaisa degvielas uzpildes un novērošanas lidmašīnas.
Turklāt visas trīs valstis darīs pieejamus savus valsts kontroles un ziņošanas centrus (CRC), kas aprīkoti ar modernām iekārtām, lai sagatavotu pārskatu par civilo un militāro gaisa satiksmi. Tiks piešķirts nepieciešamais CRC personāls, lai identificētu un dalītos ar agrīnās brīdināšanas informāciju, tostarp par gaisa apdraudējumiem, piemēram, lidmašīnām, raķetēm un droniem, norādīja aizsardzības amatpersonas.
Gaisa mērķu izsekošanai var izmantot arī blīvo Baltijas valstu radaru tīklu novērošanas operācijām, kas ir daļa no BALTNET projekta.
Latvija un Igaunija nesen paziņoja, ka tās plāno kopīgi iegādāties "Diehl Defense" "IRIS-T" vidējas darbības rādiusa raķešu sistēmas, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas.