NATO un Ukrainas padomes sēdē spriež par sarežģīto drošības situāciju Melnajā jūrā un nosoda Krieviju

NATO
Sargs.lv
NATO un Ukrainas padome
Foto: NATO.int

Trešdien, 26. jūlijā, aizritēja NATO un Ukrainas padomes sēde, lai apspriestu sarežģīto drošības situāciju Melnās jūras reģionā pēc Krievijas vienpusējā lēmuma izstāties no “Melnās jūras labības darījuma”, ko pārvaldīja ANO un Turcija. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sasauca sēdi pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska pieprasījuma, un padomes sēdi vadīja NATO ģenerālsekretāra vietnieks Mirče Dževana. Sabiedrotie un Ukraina stingro nosodīja Krievijas lēmumu izstāties no “Melnās jūras labības darījuma” un tās apzinātos mēģinājumus apturēt Ukrainas lauksaimniecības produktu eksportu, no kā ir atkarīgi simtiem miljoni cilvēku visā pasaulē.

Sēdes gaitā tika nosodīti arī Krievijas nesenie raķešu triecieni pa Odesu, Mikolajivu un citām ostas pilsētām, tostarp Maskavas rīkoto cinisko uzbrukumu ar bezpilota lidaparātiem pa Ukrainas labības noliktavām Reņi pilsētā, netālu no Rumānijas robežas.

Sabiedrotie atzīmēja, ka Krievijas jaunā brīdinājuma zona Melnajā jūrā, kas atrodas Bulgārijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, ir radījusi jaunus eskalācijas un kļūdu riskus, kā arī nopietnus ierobežojumus brīvai kuģošanai. 

“Krievija turpina demonstrēt klaju necieņu pret starptautiskajiem likumiem un cilvēkiem visā pasaulē, kas ir atkarīgi no Ukrainas graudiem,” savā runā norādīja NATO ģenerālsekretāra vietnieks Mirče Dževana.

“Krievija apdraud civilos kuģus, terorizē miermīlīgas pilsētas un iznīcina pasaules kultūras mantojumu ar saviem brutālajiem raķešu triecieniem. NATO ir vienota, un mēs esam kopā ar mūsu Melnās jūras reģiona sabiedrotajiem, turpinot aizsargāt vienam otru. Un mēs turpināsim aizsargāt Ukrainu, cik ilgi būs nepieciešams,” viņš piebilda.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pauda, ka Krievija ir pilnībā atbildīga par tās bīstamajām un eskalējošajām darbībām Melnās jūras reģionā, un Krievijai ir jāizbeidz bada izmantošana militāriem nolūkiem, apdraudot pasaules neaizsargātās iedzīvotāju grupas ar pārtikas piegāžu iztrūkumu.

“Krievijas rīcība rada arī ievērojamus riskus NATO stratēģiski svarīgā Melnās jūras reģiona stabilitātei. Sabiedrotie palielina atbalstu Ukrainai un savu gatavības līmeni. Mēs esam gatavi aizsargāt katru Sabiedroto teritorijas centimetru no jebkāda veida agresijas,” sēdes laikā uzsvēra Jenss Stoltenbergs.

Sabiedrotie atzinīgi novērtēja Turcijas centienus atjaunot “labības darījumu”, kā arī citu sabiedroto - tostarp Rumānijas un Bulgārijas -, un Eiropas Savienības un ANO mēģinājumus nodrošināt Ukrainas labības transportēšanu pa sauszemi un gaisu.

Sabiedrotie skaidri apliecināja, ka turpinās sniegt Ukrainai apjomīgu militāro, ekonomisko un humāno palīdzību. NATO un sabiedrotie palielina novērošanas un izlūkošanas spējas Melnās jūras reģionā, tostarp ar Jūras spēku izlūklidmašīnām un bezpilota lidaparātiem. Kopš pagājušā gada, reaģējot uz Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, NATO ir būtiski palielinājusi savu klātbūtni reģionā, izveidojot arī divas jaunas starptautiskas kaujas grupas Bulgārijā un Rumānijā.

Šī bija jau otrā NATO un Ukrainas padomes sēde pēc tās inaugurācijas sēdes Viļņā, NATO samita laikā jūlija vidū.

Dalies ar šo ziņu