Turpinot saglabāties nelegālās imigrācijas spiedienam Baltijas valstu un Polijas iekšlietu ministri vienojušies nepieciešamības gadījumā nākotnē slēgt valstu robežu ar Baltkrieviju un Krieviju, aģentūru LETA informēja Latvijas Iekšlietu ministrijā.
Latvijas iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) pirmdien Varšavā piedalījās Baltijas valstu un Polijas iekšlietu ministru sanāksmē, kur tika diskutēts par pašreizējo ģeopolitisko situāciju, īpaši akcentējot drošību uz Krievijas un Baltkrievijas robežas.
Kopš 2021.gada vidus Latvija, Lietuva un Polija saskaras ar migrācijas krīzi, ko izraisījis un mākslīgi pastiprinājis Baltkrievijas režīms, kuru nepārprotami atbalsta Krievija. Šī operācija bija sākta vēl pirms karadarbības sākuma pret Ukrainu.
Sanāksmes laikā tika uzsvērts, ka drošības nodrošināšana pie Eiropas Savienības ārējās robežas ar Krieviju un Baltkrieviju ir viena no visu četru valdību prioritātēm - sadarbība starp Poliju, Lietuvu, Latviju un Igauniju šajā ziņā ir svarīga un tiks tālāk attīstīta.
Tāpat tika norādīts, ka reģiona valdību izlēmīgās rīcības dēļ ir efektīvi minimizēti migrācijas spiediena rezultāti - kopīgi tiek uzraudzīta situācija uz robežas ar Baltkrieviju un Krieviju, apzinoties, ka šīs abas valstis var organizēt robežu provokācijas. Reģiona valstu dienesti uzrauga arī grupējuma "Vagner" darbību Baltkrievijas teritorijā.
Kučinskis norādījis, ka situācija uz Baltkrievijas robežas kļūst arvien saspringtāka. "Karš Ukrainā un algotņu grupējuma "Vagner" klātbūtne Baltkrievijā ir vērtējami kā papildu riska apstākļi un iespējama motivācija Lukašenko režīmam turpināt centienus destabilizēt situāciju uz robežas, tādejādi izdarot spiedienu uz ES un NATO," uzsvēris Kučinskis.
Kopīgajā paziņojumā pēc sanāksmes akcentēts, ka visas četras valstis uzskata Krievijas veiktās darbības, ko atbalsta Baltkrievija, par tīšiem mēģinājumiem destabilizēt situāciju reģionā.
Paziņojumā arī ietverts aicinājums Baltkrievijas režīmam nekavējoties likt "Vagner" grupējumam pamest Baltkrievijas teritoriju, kā arī nekavējoties atgriezt pierobežas joslā esošos nelegālos imigrantus to izcelsmes valstī.
Savukārt Latvijas un Lietuvas iekšlietu ministri vienojušies par kopēju paziņojumu, ka abu valstu dienesti savstarpēji apņēmušies pielikt pūles, lai veiktu to trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atgriešanu, kuri nelikumīgi šķērsojuši ES ārējo robežu viena dalībnieka valstī un pēc tam pārcēlušies uz otra dalībnieka valsti, ne vēlāk kā 72 stundu laikā, ja ir iesniegti visi vajadzīgie pierādījumi.
Sanāksmē Varšavā piedalījās Latvijas iekšlietu ministrs Kučinskis, Polijas iekšlietu un administrācijas ministrs Mariušs Kaminskis, Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite un Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lānemets.
Šogad no Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti jau 6643 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā uzņemti 305 cilvēki.
Pērn visa gada laikā kopā tika novērsti 5286 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Latvijas-Baltkrievijas robežu, savukārt 217 cilvēkiem humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana netika liegta.
Saistībā ar nelegālās imigrācijas spiedienu no 11.augusta līdz 2024.gada 10.februārim vairākas administratīvajās teritorijās Baltkrievijas pierobežā ir spēkā pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms, kas nomainīja valdības 2021.gada augustā noteikto un vairākkārt pagarināto ārkārtējo situāciju.
Ņemot vērā strauji pieaugušo hibrīdapdraudējumu uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, Valsts robežsardze mobilizējusi papildu dienestā esošos robežsargus ārējās robežas apsardzības stiprināšanai. Tāpat robežsardze pieprasījusi papildu atbalstu no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policijas.
