Ziemeļvalstu aizsardzības uzņēmumi ziņo par rekordlieliem pasūtījumiem pagājušajā gadā. Iemesls - Eiropas valstis palielinājušas militāros izdevumus, ņemot vērā Krievijas karu Ukrainā. Eiropas Savienības dalībvalstis palielināja savus aizsardzības budžetus pēc tam, kad 2022. gada februārī Krievija sāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Plaša mēroga kara atgriešanās kontinentā izraisīja Eiropas valstu valdību bažas, ka to aizsardzības rūpniecības bāzes un bruņotie spēki ir slikti sagatavoti augstas intensitātes karadarbībai.
Zviedrijā bāzētā kompānija "Saab", kas ir 33. lielākais aizsardzības nozares uzņēmējs pasaulē saskaņā ar "Defense News" Top 100 sarakstu, paziņoja, ka pasūtījumu apjoms pagājušajā gadā palielinājies par 23% - līdz 77,8 miljardiem Zviedrijas kronu (7,4 miljardiem ASV dolāru), tādējādi pasūtījumu portfelis sasniedzis visu laiku augstāko līmeni - 153,4 miljardus kronu (14,6 miljardus ASV dolāru).
Norvēģijas uzņēmums "Kongsberg", kas sarakstā ierindots 61. vietā, 2023. gadā saņēma 37,8 miljardu kronu (3,6 miljardu ASV dolāru) pasūtījumus aizsardzības nozares uzņēmumiem, tādējādi palielinot pasūtījumu portfeli līdz rekordlielam 65,4 miljardu kronu (6,2 miljardu ASV dolāru) apjomam. Tostarp 16 miljardu kronu vērtībā tika pasūtīta piekrastes aizsardzības raķešu sistēma Polijai, kas ir lielākais uzņēmuma pasūtījums vēsturē.
"Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā aizsardzības preču pārdošanas apjomi ir palielinājušies," "Defense News" sacīja "Royal United Services Institute" pētnieks Eiropas drošības jautājumos Eds Arnolds. "Galvenā problēma ir tā, ka ražošanas līnijas vēl nav pietiekami palielinājušās, tāpēc valstis cīnās, lai iegūtu aizsardzības ekipējumu un aprīkojumu."
ES valstis 2023. gadā aizsardzībai plāno tērēt aptuveni 270 miljardus eiro, novembrī paziņoja Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels. Savukārt 2022. gadā 27 valstu bloks iztērēja rekordlielu summu - 240 miljardus eiro.
Norvēģija plāno no "Kongsberg" pasūtīt modernas raķešu sistēmas, lai tās piegādātu Ukrainai - 3,45 miljardu kronu vērtībā, kas ietver 10 palaišanas vienības un četrus uguns vadības centrus.
Eiropas valstis ir sapratušas, ka tām ir jātērē vairāk līdzekļu aizsardzībai, lai atturētu Krieviju, sacīja "Saab" izpilddirektors Mikaels Johansons. Viņš piebilda, ka "ir diezgan biedējoši redzēt", kā ASV svārstās savā atbalstā Ukrainai, norādot, ka Eiropai ir jāpastiprina spēki.
Viņš aicināja valdības nodrošināt kontinenta aizsardzības rūpniecībai ilgtermiņa saistības apmaiņā pret ieguldījumiem jaudās un jaunās ražotnēs, lai izvairītos no vietējās aizsardzības rūpniecības likvidācijas, kas sekoja pēc Aukstā kara beigām. Viņš atzina, ka jaudas palielināšana Eiropā "prasīs zināmu laiku".
Tikmēr Lielbritānijas Aizsardzības ministrija palielināja izdevumus vietējai rūpniecībai un tirdzniecībai par 8% līdz rekordlielam 32 miljardu ASV dolāru apjomam 2022.-2023. finanšu gadā.
Lielākais pieaugums reģistrēts ieročiem un munīcijai, un izdevumi iekšzemes nozarei pieauga par 76% līdz 2,1 miljardam sterliņu mārciņu, kas ir augstākais līmenis vismaz pēdējo 10 gadu laikā. Izdevumi kuģu būvei un remontam palielinājās par 23% līdz 5,5 miljardiem sterliņu mārciņu. Teju pusi no šīs summas plānots ieguldīt "Dreadnought" klases kodolzemūdeņu projekta atbalstam.