Pēc vairāk nekā 200 gadu neitralitātes politikas Zviedrija pieņēma lēmumu iestāties NATO. Šo pieteikumu apstiprināja visas dalībvalstis, kas Zviedrijai ļāva kļūt par alianses 32. dalībvalsti. Šodien NATO galvenajā mītnē Briselē svinīgi tika pacelts Zviedrijas karogs. Zviedrija un Somija lūdza tās uzņemt NATO 2022. gada maijā, šāds lēmums tika pieņemts, reaģējot uz Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Somija par alianses locekli kļuva jau 2023.gada aprīlī, taču Zviedrijas uzņemšanu aizkavēja Turcija un Ungārija, kas ilgstoši vilcinājās ar uzņemšanas protokola ratifikāciju.
Reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, NATO ir ievērojami palielinājusi klātbūtni visā aliansē, un Zviedrijas dalība to vēl vairāk pastiprinās.
Kad pirms diviem gadiem Krievija uzsāka sava pilna mēroga iebrukumu, viņš vēlējās mazāk NATO un lielāku kontroli pār saviem kaimiņiem. Viņš vēlējās iznīcināt Ukrainu kā suverēnu valsti. Taču viņam tas neizdevās. NATO ir lielāka un spēcīgāka. Ukraina ir tuvāk dalībai NATO nekā jebkad agrāk, un, kamēr drosmīgie ukraiņi turpina cīnīties par savu brīvību, mēs esam viņiem līdzās.
Tāpat šodien Nacionālo bruņoto spēku Apvienotajā štābā notika Zviedrijas karoga svinīgā pacelšanas ceremonija, kurā piedalījās Aizsardzības ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Rolands Heniņš, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, Apvienotā štāba priekšnieks ģenerālmajors Andis Dilāns un Zviedrijas vēstniece Latvijā Kārina Hēglunde (Karin Höglund),
Portāls “Sargs.lv” jau ziņoja, ka Zviedrijas valdības pārstāvji 7. martā Vašingtonā parakstīja dokumentus par Zviedrijas uzņemšanu NATO, tādējādi Zviedrija ir kļuvusi par Ziemeļatlantijas līguma organizācija 32. dalībvalsti.
Līdz ar Zviedrijas iestāšanos NATO, tā ir arī paziņojusi par nodomu iesaistīties NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupā, izvietojot kaujas bataljonu Latvijas teritorijā. Latviju un Zviedriju vieno ilgstoša sadarbība vairākās jomas, kā arī kopīgs skatījums uz demokrātiju un reģiona drošību.