29. martā aprit 20 gadi, kopš Latvija ir pasaulē spēcīgākās politiskās un militārās alianses – NATO – dalībvalsts. Ziemeļatlantijas līguma organizācijā jeb NATO šobrīd ir 32 dalībvalstis, un Latvija blokam pievienojās 2004. gada 29. martā kopā ar tādām valstīm kā Igaunija, Lietuva, Bulgārija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija. Skaidrojam, kādi ir bijuši šie 20 gadi NATO sastāvā, ko Latvija ir ieguvusi un kā NATO ir kļuvusi vēl spēcīgāka.
Latvijas ceļš uz NATO
Sadarbību ar NATO Latvija uzsāka jau īsi pēc neatkarības atgūšanas – 1991. gadā. Tā paša gada 20. decembrī tika izveidota Ziemeļatlantiskās sadarbības padome (North Atlantic Cooperation Council, NACC), kuras dibināšanas sesijā piedalījās arī Latvija, kļūstot par šī foruma dalībvalsti.
1994. gadā Latvija pievienojās programmai „Partnerattiecības mieram”, kas sniedza iespēju saņemt NATO civilo un militāro speciālistu konsultācijas, palīdzību un praktisku atbalstu aizsardzības sistēmas attīstībai. 1995. gadā dalība šajā programmā ļāva Latvijai iesaistīties arī NATO plānošanas un pārskata procesā, kas turpmākajos gados sekmēja Latvijas bruņoto spēku savietojamību ar NATO dalībvalstīm.
Dalība NATO ir viens no lielākajiem ārpolitiskajiem sasniegumiem kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kas Latvijai ir nesis gan drošības garantijas, gan sniedzis ieguldījumu mūsu militāro spēju attīstībā.
NATO kaujas grupa Latvijā
Pēc 2014. gada, kad Krievija pirmo reizi iebruka Ukrainā, okupējot Krimu un teritorijas Austrumukrainā. Eiropas drošības situācija un ģeopolitiskā vide krasi mainījās. Ņemot vērā izmaiņas starptautiskās drošības vidē, jauni mēri bija jāpieņem arī NATO sabiedrotajiem, lai demonstrētu alianses vienotību un apņemšanos aizsargāt visus sabiedrotos pret iespējamu agresoru. Ņemot vērā Krievijas tuvumu, īpaša uzmanība tika pievērsta alianses Austrumu flanga drošības stiprināšanai.
NATO samitā Varšavā 2016. gada jūlijā tika pieņemts ļoti svarīgs lēmums – tika apstiprināta vienošanās par sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā. Realitātē tas nozīmēja šajās valstīs izvietot bataljona lieluma vienību jeb NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu, kurā rotācijas kārtībā dienesta pienākumus pilda dažādu NATO sabiedroto valstu bruņoto spēku karavīri.
2017. gada 19. jūnijā Ādažu militārajā bāzē notika svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija, kurā piedalījās arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Līdzīgas NATO kaujas grupas tika izvietotas arī pārējās Baltijas valstīs un Polijā, taču Latvijā esošā vienība ir visdaudznacionālākā, jo tajā dienesta pienākumus šobrīd pilda ap 1900 karavīru no 11 NATO valstīm – Albānijas, Čehijas, Itālijas, Islandes, Kanādas, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas, Spānijas un Ziemeļmaķedonijas. Kaujas grupas vadošās valsts jau no tās pirmsākumiem ir Kanāda.
Taču pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā 2022. gada 24. februārī NATO lēma pastiprināt Austrumu flanga aizsardzību un papildus līdzšinējām četrām NATO kaujas grupām izveidot vēl četras – Bulgārijā, Ungārijā, Rumānijā un Slovākijā. Tādējādi alianses aizsardzība tika pastiprināta no Baltijas līdz pat Melnajai jūrai.
Pagājušā gada 10. jūlijā Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri parakstīja ceļa karti, nosakot turpmākos soļus Kanādas vadītās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas Latvijā palielināšanu no bataljona līdz brigādes līmenim. Plānots, ka līdz 2026. gadam Kanāda vairāk nekā divas reizes palielinās Latvijā izvietoto Kanādas karavīru skaitu, un brigāde sasniegs savu pilno kaujas gatavību.
Papildus paužot savu gatavību būt daļai no NATO Zviedrija plāno nosūtīt uz Latviju bataljona lieluma kontingentu 800 karavīru sastāvā.
Aktivizēti NATO aizsardzības plāni
Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā sabiedrotie aktivizēja NATO aizsardzības plānus. Jau nākamajā dienā pēc Krievijas iebrukuma NATO līderi piekrita izvietot papildus sauszemes un gaisa aizsardzības spēkus alianses austrumu daļā un jūras spēkus – vienmērīgi visā NATO atbildības teritorijā.
Pēc tam tika lemts par NATO Reaģēšanas spēku elementu izvietošanu reģionā, un tā līdz šim bijusi pirmā reize, kad alianse savus augstas gatavības elementus izmantojusi ne vairs tikai kā atturēšanas, bet arī kā aizsardzības spēkus.
Pēc aizsardzības plānu aktivizēšanas vairāk nekā 40 000 karavīru, kā arī ievērojams skaits gaisa un kuģu tika nodoti tiešā NATO pakļautībā alianses austrumu flanga stiprināšanai.
NATO iznīcinātāji uzrauga Baltijas gaisa telpu
NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas operācija, gādājot par Latvijas un pārējo Baltijas valstu gaisa telpas drošību, bijusi viens no pirmajiem praktiskajiem un redzamajiem atturēšanas pasākumiem, kas stiprināja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas drošību uzreiz pēc iestāšanās NATO 2004. gadā.
Gaisa patrulēšanas operācija bijis arī tiešs pierādījums citu NATO valstu vēlmei sniegt mums savu atbalstu. Patrulēšanu rotācijas kārtībā nodrošina NATO dalībvalstu reaktīvās lidmašīnas, par bāzi savām lidmašīnām izmantojot militāro lidlauku Šauļos, Lietuvā un Emari, Igaunijā.
Taču atbildību par operācijas īstenošanu uzņemas arī pašas Baltijas valstis, nodrošinot arvien lielākas uzņēmējvalsts atbalsta spējas. NBS Gaisa spēkos regulāri tiek veikta Lielvārdes militārā lidlauka infrastruktūras attīstība, kā arī vienībās dienošo karavīru profesionalitātes pilnveidošana.
2021. gada septembrī Lielvārdes lidlauks saņēma ilgi gaidīto instrumentālo lidojumu sertifikātu, kas ir kā garants un kvalitātes zīme, ka lidlauks sabiedroto gaisa kuģiem pieejams arī nelabvēlīgos laikapstākļos un diennakts tumšajā laikā. Šī gada 2. martā Latvija arī pārņēma NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas uzturēšanu, kamēr norisinās remontdarbi Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari.
NATO vadītās starptautiskās operācijas
Kopš 1996. gada, kad Latvijas karavīri pirmo reizi uzsāka dalību NATO vadītajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā, Latvija ir piedalījusies visās NATO vadītajās operācijās Balkānos, Irākā un Afganistānā.
Šobrīd Latvijas bruņoto spēku karavīri piedalās divās NATO vadītajās starptautiskajās operācijās. Viena no tām ir NATO operācija Irākā, kurā NBS piedalās misijā kopš 2020. gada novembra. Tās īstenošanā iesaistītas visas NATO dalībvalstis un vairākas partnervalstis.
Otra un skaitliski lielākā ir miera uzturēšanas operācijā KFOR Kosovā, kurā Latvijas kontingents pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezās 2020. gadā.
Dalība starptautiskajās operācijās ļāvusi praksē pārbaudīt savietojamību ar citu dalībvalstu spēkiem un iegūt operacionālo pieredzi, kas nepieciešama profesionāliem karavīriem. Vienlaikus Latvijas praktiskā dalība NATO vadītajās operācijās arī palielinājusi operāciju efektivitāti un Latvijas politisko ietekmi NATO lēmumu pieņemšanas procesā.
NATO “atvērto durvju” politika
Latvija ir pilnvērtīgi iekļāvusies arī NATO lēmumu pieņemšanas un konsultāciju procesā, kas nodrošina Latvijas interešu pārstāvēšanu NATO struktūrās, kā arī dalību lēmumu pieņemšanas procesos. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu Latvijas interešu aizstāvību, pārstāvniecībā NATO strādā pārstāvji no Aizsardzības un Ārlietu ministrijas, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citām institūcijām.
Lai arī NATO primāri ir militāra alianse, tās apņemšanās ir strīdu risināšana mierīgā ceļā. Ja diplomātiskie mēģinājumi ir nesekmīgi, NATO ir militāras pilnvaras uzsākt krīzes vadības operācijas. Tās tiek veiktas, pamatojoties uz NATO dibināšanas līguma kolektīvās aizsardzības klauzulu — Vašingtonas līguma 5. pantu — vai saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas mandātu, vienatnē vai sadarbībā ar citām valstīm un starptautiskajām organizācijām.
Pašlaik NATO sastāvā ir 32 dalībvalstis, taču dalība NATO ir atvērta “ikvienai Eiropas valstij, kas ir spējīga sekmēt šī Līguma principus un veicināt Ziemeļatlantijas telpas drošību”. NATO Rīcības plāns dalībai NATO sniedz praktiskus padomus un mērķtiecīgu palīdzību, ļaujot valstīm, kuras vēlas kļūt par NATO dalībvalstīm, sagatavoties dalībai un izpildīt galvenās prasības.
Pēc Latvijas NATO pievienojušās vēl sešas valstis – 2009. gadā Albānija un Horvātija, 2017. gadā – Melnkalne, bet visjaunākā dalībvalsts ir Ziemeļmaķedonija, kas par NATO sabiedroto kļuva 2020. gadā.
2023. gada 4. aprīlī NATO 74. gadadienā aliansei oficiāli pievienojās Somija. Pēc vairāk nekā 200 gadu neitralitātes politikas arī Zviedrija pieņēma lēmumu iestāties NATO. Šo pieteikumu apstiprināja visas dalībvalstis, kas Zviedrijai šī gada 7. martā ļāva kļūt par alianses 32. dalībvalsti.
“Šobrīd NATO ir stiprāka un vienotāka nekā jebkad agrāk. Mēs esam atzinīgi novērtējuši Somijas un Zviedrijas izvēli kļūt par NATO dalībvalstīm un vēlreiz apstiprinājuši savu apņemšanos īstenot NATO atvērto durvju politiku. Mēs turpināsim stiprināt mūsu partnerību ar Ukrainu, jo tā virzās uz eiroatlantiskajām ambīcijām. Mēs turpinām stiprināt arī citas mūsu partnerattiecības, tostarp palīdzot tām valstīm, kas visvairāk pakļautas Krievijas ļaunprātīgajai ietekmei,” teikts NATO paziņojumā.
