Francija un Vācija ir oficiāli apstiprinājušas vienošanos par nākotnes kaujas tanku sistēmas izstrādi, un piektdien valstu aizsardzības ministri parakstīja industriālo darba dalīšanas paktu. Valstu aizsardzības uzņēmumi - cita starpā "KNDS", "Rheinmetall" un "Thales" - tagad var sākt darbu pie priekšlikumiem, kas gaidāmi tuvākajos mēnešos, preses konferencē paziņoja Francijas bruņoto spēku ministrs Sebastjans Lekornu. Vācija vada projektu un līdz šā gada beigām būs atbildīga par līgumu piešķiršanu pirmajai fāzei.
S. Lecornu un viņa Vācijas kolēģis Boriss Pistoriuss pēdējo astoņu mēnešu laikā ir spējuši atsākt projektu, kas pazīstams kā "Galvenā sauszemes kaujas sistēma" un kas gadiem ilgi bija iestrēdzis, jo bija radušās domstarpības par to, kuras valsts rūpniecības nozares saņems darbu konkrētajos posmos. Pagājušajā mēnesī ministri, kuri ir teikuši, ka viņi labi saprotas, vienojās par darba slodzes sadalīšanu vienādās daļās starp abām valstīm.
Politiskā vienošanās “piespiedīs dažādus rūpniecības nozares pārstāvjus strādāt kopā,” sacīja S. Lecornu, piebilstot, ka sadarbību var noteikt vai izveidot, nosakot konkrētu rūpniecības mērķi. “Mēs nevaram izveidot šāda veida partnerību, ja netiek radīta arī kopīga kultūra starp nozarēm.”
S. Lecornu sacīja, ka mācība gūta no diskusijām par kopīgo nākotnes kaujas gaisa sistēmu, kurās dažos gadījumos rūpnieciskā vienošanās tika panākta, pirms Vācijas, Spānijas un Francijas gaisa spēki tika aicināti sniegt savu ieguldījumu. Par to “nevar būt ne runas” attiecībā uz projektu, kura pamatā ir abu valstu armiju vajadzības, nevis rūpnieciskās idejas, sacīja Francijas ministrs.
Vācijas bruņoto spēku Bundesvēra amatpersonas ir uzsvērušas iecerētās sistēmas modulāro raksturu. Dažādas specializācijas tanku variantiem, kas kopīgi darbosies kaujas laukā, būs kopīga šasija, teikts Bundesvēra tīmekļa vietnē publicētajā paziņojumā.
Pilnīgi jauna sauszemes kaujas ieroča izstrāde prasīs apkopot pēdējo gadu laikā gūto operatīvo pieredzi, kas gūta tanku karos, tostarp pieredzi, kas gūta Ukrainas aizsardzībā pret Krievijas iebrucējiem, kuras laikā simtiem galveno kaujas tanku tika iznīcināti vai bojāti.
Vācija cer, ka nākotnes kaujas sistēma aizstās tās tankus "Leopard" līdz 2040. gadam, savukārt Francija vēlas aizstāt savu "Leclerc".
Konkurence tanku jomā līdz 2040. gadam kļūs “arvien sīvāka”, jo tādi milži kā Indija un citi “pamostas” un tuvākajos gados varētu pārpludināt sauszemes spēku tehnikas tirgu, uzskata S. Lecornu. Koncentrējoties uz tehnoloģiskiem un inovatīviem sasniegumiem, jaunajam projektam būtu jāpanāk pozīcija citā tirgus segmentā, kas palielinās tā eksporta izredzes, sacīja ministrs.
S. Lecornu sacīja, ka darbs pie plānotā demonstrācijas modeļa tiks sadalīts 50 pret 50, tāpat kā turpmākā ražošanas jauda.
Tomēr viņš sacīja, ka piektdien parakstītā saprašanās memoranda pamatā nebija rūpnieciskā sadale.
Vairākas citas valstis ir izrādījušas interesi par konkrēto programmu, tostarp Itālija, kā arī Austrumeiropas valstis, preses konferencē Parīzē atzina B. Pistoriuss. Viņš sacīja, ka Eiropas stiprināšana nozīmē arī vairāku partneru iesaistīšanu.
Projekts tiks sadalīts astoņās kategorijās, tostarp attiecībā uz galveno platformu, torņa un lielgabalu kombināciju, jauna veida uguni, savienojamību un elektronisko karadarbību. Lai gan dažas no šīm kategorijām ir acīmredzamas jomas Francijas un Vācijas sadarbībai, attiecībā uz dažām kategorijām vadība būs “tīri nacionāla”, cita starpā balstoties uz rūpniecisko pieredzi, norāda S. Lecornu.
Tanku neaizsargātība pret bezpilota lidaparātu uzbrukumiem, kā arī 120mm lielgabalu samazinošā efektivitāte pret aizvien pilnveidojošos bruņojumu ir viens no Vācijas armijas uzmanības punktiem, norāda Bundesvēra pārstāvji.
Tā kā lēmums par nākamo lielgabalu vēl nav pieņemts, skaidrs ir tas, ka tam būs nepieciešami lielāki šāviņi ar lielāku ātrumu. Tiek apsvērti 130mm vai 140mm kalibri.
Saskaņā ar Bundesvēra paziņojumu ir “ļoti ticams”, ka jaunajā projektā tiks izmantots hibrīda dīzeļdzinējs.