18. maijā Polijas ministru prezidents Donalds Tusks paziņoja, ka Polija ieguldīs aptuveni 2,2 miljardus eiro projektā “Austrumu vairogs”, lai uzlabotu drošības un atturēšanas pasākumus uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju, savukārt šodien Palangā pēc Ziemeļu grupas ministru sanāksmes Polijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Sezārijs Tomčiks (Cezary Tomczyk) atklāja, ka Polija ir gatava savienot savu militāro nocietinājumu līniju ar Baltijas aizsardzības līniju.
Polijā darbs pie projekta “Austrumu vairogs”, kas ietver militāro nocietinājumu celtniecību, ir jau sācies. "Mēs esam pieņēmuši lēmumu ieguldīt mūsu drošībā, pirmkārt, drošā austrumu robežā, apmēram 10 miljardus zlotu (2,2 miljardus eiro)," sacīja D. Tusks.
Viņš norādīja, ka tas paredz nocietinājumu sistēmu būvniecību un reljefa veidošanu, kas padarīs šo robežu necaurejamu potenciālajam ienaidniekam.
"Vairoga" mērķis ir aizsargāt Polijas teritoriju, ierobežot pretinieka karaspēka mobilitāti un palielināt Polijas armijas mobilitāti, kā arī pasargāt civiliedzīvotājus, pirmdien, 27. maijā, notikušajā preses konferencē norādīja Aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs
"Vairogu" veidos "visa veida nocietinājumi, barjeras, gaisa telpas novērošana visos līmeņos un esošo sistēmu modernizēšana," un tas tiks integrēts kopējā valsts aizsardzības sistēmā, pavēstīja ministrs.
Savukārt ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Veslavs Kukula piebilda, ka tiks izveidots moderns lidrobotu novērošanas tīkls, celti novērošanas un aizsardzības torņi, uzstādīti prettanku šķēršļi un rakti prettanku grāvji, būvēti bunkuri un patvertnes, kā arī iekārtoti iespējamie mīnu lauki.
Iepriekšējā labējā valdība uz Polijas un Baltkrievijas robežas uzcēla 367 miljonus eiro vērtu žogu, lai ierobežotu masveida migrantu plūsmu 2021. gadā. Un arī pašreizējā valdība turpinās robežas nostiprināšanas darbus, lai stātos pretī iespējamai Krievijas agresijai.
