Pašas NATO aprēķini liecina, ka Eiropai ir tikai maza daļa no pretgaisa aizsardzības sistēmu, kas nepieciešama alianses austrumu flanga aizsardzībai, pirmdien vēstīja ASV laikraksts “Financial Times” (FT).
Krievijas karš pret Ukrainu ir parādījis, cik svarīga ir pretgaisa aizsardzība. Kijiva pastāvīgi aicina Rietumus nodrošināt papildu sistēmas un raķetes, lai aizsargātu savas pilsētas, karaspēku un infrastruktūru pret ikdienas raķešu uzbrukumiem.
Taču, kā liecina pērn izstrādātie konfidenciālie aizsardzības plāni, NATO valstis spēj nodrošināt mazāk nekā 5 procentus no pretgaisa aizsardzības kapacitātes, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai aizsargātu tās dalībvalstis Centrāleiropā un Austrumeiropā pret pilna mēroga uzbrukumu.
Pagājušā gada Apvienotās Karalistes pārskatā valdība norādīja "izaicinājumu aizsargāt... pret uzbrukumiem no debesīm” kā "visakūtāko pēdējo 30 gadu laikā".
Krievijas intensīvā raķešu un bezpilota lidaparātu izmantošana Ukrainā ir palielinājusi NATO dalībvalstu centienus palielināt aizsardzības izdevumus pēc gadu desmitiem ilgušajiem militārā budžeta samazinājumiem.
Vairāki Eiropas līderi un militārās amatpersonas apgalvo, ka Krievija varētu uzbrukt kādai no NATO dalībvalstīm vien pēc pieciem gadiem.
Valstis, kuras rīkojas
Eiropas NATO valstu impotence pēdējos mēnešos sniegt Ukrainai papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķetes ir parādījusi dārgo un lēno industrijas nespēju nodrošināt militārās tehnikas un munīcijas krājumus kontinentā.
Taču ir valstis, kuras cenšas rast ilgtermiņa risinājumus šai problēmai. Kā norāda FT, pagājušajā gadā Vācija uzsāka “Sky Shield” iniciatīvu ar vairāk nekā desmit citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, lai izstrādātu kopīgu pretgaisa aizsardzības sistēmu, izmantojot ASV un Izraēlas izstrādātās tehnoloģijas.
Tomēr Francija ir publiski kritizējusi priekšlikumu un piedāvājusi konkurējošu koncepciju, ko atbalsta mazāks skaits sabiedroto.
Dažas no ES valdībām ir ierosinājušas palielināt kopējo parādu, lai finansētu aizsardzības projektus.
Vēstulē, kas nosūtīta U. fon der Leienai, Grieķijas un Polijas premjerministri Kirjaks Micotakis un Donalds Tusks raksturoja pretgaisa aizsardzību kā "lielāko mūsu aizsardzības sistēmas vājo vietu", piebilstot, ka karš Ukrainā ir "mums mācījis, ka mēs vairs nevaram to ignorēt."
Šīs bažas ir pastiprinājusi lētu, tālā darbības rādiusa bezpilota lidaparātu lietošana, ko Krievija plaši izmanto pret Ukrainu.
Kāda NATO amatpersona “Finacial Times” sacīja, ka "spēju mērķi un aizsardzības plāni ir klasificēti", taču piebilda, ka pretgaisa un pretraķešu aizsardzība "ir galvenās prioritātes" un ka "krājumi ir samazinājušies".
Pretgaisa aizsardzības sistēmu trūkums Eiropā
Tūlīt pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ASV izvietoja pretgaisa aizsardzības sistēmu “Patriot”, lai aizsargātu lidostu Polijas dienvidos, kas kļuva par galveno tranzīta vietu, lai nosūtītu Rietumu ieročus uz Kijivu.
Apvienotās Karalistes flotē ir seši 45. tipa iznīcinātājkuģi, kas aprīkoti ar ballistisko raķešu aizsardzības sistēmām, taču kuģos ir novēroti konstrukcijas trūkumi, vēsta “Financial Times”.
Britu bruņotajiem spēkiem ir arī sešas modernākās zenītraķešu iekārtas "Sky Saber", taču to raķešu darbības rādiuss ir tikai aptuveni 40 kilometri, un divas no sistēmām atrodas ārpus valsts.
"Apvienotās Karalistes pretgaisa aizsardzības spējas ir pilnīgi nepieņemamas," sacīja Londonā bāzētā Karaliskā pētniecības institūta vecākais pētnieks Džeks Votlings (Jack Watling).
Pilnīga dažādu Eiropas pretgaisa aizsardzības sistēmu integrācija varētu palīdzēt kompensēt iztrūkumu, izveidojot blīvu sensoru un raķešu tīklu visā kontinentā. Taču "mēģinājumi atjaunināt NATO vadības un kontroles infrastruktūru pretgaisa aizsardzībai tā arī nav sākušies", FT sacīja Dž. Votlings.
