NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ceturtdien paziņoja, ka NATO valstis varētu piemērot stingrākus ierobežojumus Krievijas izlūkdienestu aģentiem.
"Mēs esam pieredzējuši vairākus sabotāžas, dedzināšanas, kiberuzbrukumu un dezinformācijas mēģinājumus," norādīja Stoltenbergs, piebilstot, ka NATO aizsardzības ministri Briselē apspriedīs, kā vērsties pret Krievijas naidīgo kampaņu.
Viņš sacīja, ka ministri strādās pie "atbildes variantiem", kas, domājams, ietvers ciešāku izlūkošanas datu apmaiņu, kritiskās infrastruktūras aizsardzības pastiprināšanu un stingrākus ierobežojumus Krievijas izlūkdienestu darbiniekiem visā aliansē.
Rietumvalstu valdības ir nobažījušās par Krievijas hibrīdajiem uzbrukumiem NATO teritorijā Eiropā.
Polija pagājušajā mēnesī paziņoja, ka ierobežos Krievijas diplomātu pārvietošanos pēc tam, kad tika aizturēti vairāki cilvēki, kas tiek turēti aizdomās par sabotāžas uzbrukumu plānošanu Maskavas drošības dienestu uzdevumā.
Arī Čehijas, Igaunijas, Vācijas, Latvijas, Lietuvas un Lielbritānijas varasiestādes nesen veikušas izmeklēšanu un izvirzījušas apsūdzības cilvēkiem saistībā ar iespējamām naidīgām darbībām, kurās tiek vainota Krievija. Amatpersonas uzskata, ka Maskavas mērķis varētu būt sēt nesaskaņas starp NATO sabiedrotajiem un mēģināt izdarīt spiedienu, lai tie pārtrauktu ieroču piegādes Ukrainai.
"Krievijas rīcība neapturēs mūs atbalstīt Ukrainu," trešdien uzsvēra Stoltenbergs.
