NATO palielina militāro klātbūtni Baltijas jūrā pēc vairākiem incidentiem, kas skāruši zemūdens infrastruktūru. Rietumu izlūkdienesti uzskata, ka lielākā daļa gadījumu varētu būt nejauši, taču alianse pastiprina patrulēšanu, lai atturētu potenciālos sabotāžas mēģinājumus, vēsta militārais medijs “Defense news”.
Francijas Jūras spēku “Atlantique 2” izlūklidmašīna, kas aprīkota ar augstas izšķirtspējas kamerām un citiem novērošanas sensoriem, nesen patrulēja virs Baltijas jūras, pārbaudot kuģu kustību un iespējamos draudus zemūdens infrastruktūrai. Šīs patruļas ir daļa no NATO jaunās operācijas “Baltic Sentry”, kas vērsta uz Baltijas jūrā esošo cauruļvadu un optisko šķiedru kabeļu aizsardzību.
Baltijas jūrā atrodas vairāki kritiski svarīgi enerģētikas un komunikāciju tīkli. Starp tiem ir “Balticconnector” – 151 km garš gāzes vads starp Somiju un Igauniju, kas nodrošina enerģijas piegādes drošību, “Baltic Cable” – augstsprieguma elektropārvades kabelis, kas savieno Zviedrijas un Vācijas elektrotīklus, un “C-Lion1” – 1173 km garš optiskās šķiedras kabelis starp Somiju un Vāciju.
Saskaņā ar “TeleGeography” datiem pasaules jūrās un okeānos atrodas vairāk nekā 1,3 miljoni kilometru optisko šķiedru kabeļu, kas nodrošina 97% no visām globālajām komunikācijām, tostarp triljoniem dolāru vērtas finanšu transakcijas. Pēdējo 15 mēnešu laikā Baltijas jūrā bojāti vismaz 11 šādi kabeļi, un incidents pēc incidenta ir radījis bažas par iespējamu tīšu sabotāžu.
Pēdējos mēnešos fiksēti vairāki nopietni kabeļu bojājumi – Lietuvas un Zviedrijas savienojošais kabelis tika bojāts 2023. gada novembrī, Vācijas un Somijas kabelis decembrī, vairākas Igaunijas un Somijas savienojošās līnijas cieta 2024. gada janvārī, bet janvāra beigās tika bojāts Latvijas un Zviedrijas optiskais kabelis. NATO ģenerālsekretārs Marks Rute 14. janvārī paziņoja, ka “sabiedrotie ir nopietni nobažījušies par iespējamu sabotāžu, un tiks darīts viss nepieciešamais, lai nodrošinātu alianses dalībvalstu infrastruktūras drošību.”
Somijas policija izmeklē, vai Krievijas “ēnu flote”, kas tiek izmantota, lai apietu sankcijas pret Krievijas naftas eksportu, varētu būt iesaistīta “Estlink 2” elektropārvades kabeļa bojāšanā. Viens no galvenajiem aizdomās turētajiem ir naftas tankkuģis “Eagle S”, kas 25. decembrī, iespējams, sabojāja divus sakaru kabeļus starp Somiju un Igauniju. Somijas izmeklētāji uzskata, ka kuģis, velkot enkuru, radīja gandrīz 100 kilometru garu bojājumu zonu jūras dibenā.
Tomēr ne visi incidenti tiek uzskatīti par tīšiem. Rietumu izlūkdienesti norāda, ka daļa bojājumu varētu būt nejauši – izraisīti ar slikti uzturētu kuģu enkuriem vai mehāniskām kļūmēm. Kāda augsta ranga izlūkošanas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, sacīja, ka “ir vairāki indikatori, kas liecina, ka šos bojājumus, iespējams, izraisījuši kuģi, kuru apkalpes nav pietiekami kvalificētas, nevis tīša sabotāža.”
Alianses operācija “Baltic Sentry” paredz, ka Baltijas jūrā tiks izvietoti kara kuģi, kas patrulēs un veiks novērošanu, jūras patruļlidmašīnas, piemēram, Francijas “Atlantique 2”, un jūras droni, kas nodrošinās pastāvīgu monitoringu. Francijas misijas komandieris uzsver, ka novērošana tiek veikta reālajā laikā, un, ja tiek konstatētas aizdomīgas aktivitātes, NATO ir gatava nekavējoties reaģēt.
“Mēs cieši uzraugām kuģus, kas uzvedas aizdomīgi, pārvietojas nepierastās vietās vai pārkāpj noteiktos maršrutus,” sacīja komandieris Albāns. NATO cer, ka šis pastiprinātais monitorings atturēs potenciālos sabotierus un nodrošinās reģiona drošību.
