Janvāra sākumā portāls “Sargs.lv” devās uz Kosovu, kur vairāk nekā 100 Latvijas karavīri pilda savus pienākumus NATO vadītajā miera uzturēšanas operācijā KFOR jeb “Kosovo Force”. Tuvākajā laikā dažādās stāstu sērijās iepazīstināsim ar misijas Kosovā norisi, mērķiem un pienākumiem, ar kuriem saskaras mūsu karavīri. Šajā rakstā plašāk iepazīsimies ar “klusajiem karavīriem” jeb mediķiem, kuri šķietami nemanāmi rūpējas par kontingenta karavīru veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā sniedz arī dažāda līmeņa medicīnisko palīdzību.
Izaicinošais apvidus un lielā noslodze rada apstākļus, kuros karavīriem pastāv risks iegūt dažāda veida savainojumus. Šī iemesla dēļ “Novo Selo” bāzē Kosovā ir izveidots medicīnas punkts Latvijas karavīru kontingentam, kurā nepieciešamības gadījumā iespējams saņemt dažāda līmeņa medicīnisko palīdzību. Viena no latviešu mediķēm ir virsseržante Tatjana Lukjanska, kura pirms karjeras militārajā jomā strādāja Daugavpils slimnīcas uzņemšanas nodaļā, taču tagad Kosovā rūpējas par mūsu karavīru labsajūtu.
Virsseržante T. Lukjanska portālam “Sargs.lv” izrādīja savu kabinetu un iepazīstināja ar savu ikdienas darbu, lai gan mēs, gan portāla lasītāji varam labāk izprast KFOR misijas Kosovā specifiku. Kabinetā ir pieejami visdažādākie medikamenti un medicīniskās ierīces palīdzības sniegšanai. Tāpat karavīri ikdienā var saņemt dažādus vitamīnus, kas preventīvi palīdz novērst lielākas traumas.
Armijā valda princips, ka jābūt gatavam sliktākajam, taču jācer uz to labāko. Kosovā dienošie mediķi ir apmācīti arī rīcībai gadījumos, kad ir daudz cietušie. Šādās situācijās tiek aktivizēts plāns, kurā visu valstu mediķi strādā vienkopus, lai pēc iespējas ātrāk un efektīvāk varētu novērst krīzes situāciju. Latvijas kontingenta karavīriem ir pieejams viens no plašākajiem zāļu klāstiem, tāpēc nepieciešamības gadījumā mūsu mediķi var sniegt palīdzību citu valstu medicīniskajam personālam.
Šajā medicīnas punktā strādā divas latviešu mediķes, taču komplicētākā gadījumā pieejams arī dežūrējošais ārsts no Turcijas, kurš spēj sniegt padziļinātāku palīdzību. Tāpat medicīnas punktā karavīriem sniedz palīdzību Ungārijas, Polijas un ASV mediķi.
Mediķu darbs neaprobežojas tikai ar pacientu ārstēšanu, proti, regulāri ir jāveic arī ekipējuma pārbaudes un zāļu derīguma termiņa monitorings. Tāpat regulāri tiek rīkotas karavīru apmācības, kuru laikā tiek iegūtas gan jaunas zināšanas, gan atsvaidzinātas iepriekš iegūtās iemaņas.
Šādu apmācību procesu bija iespējams vērot arī portālam “Sargs.lv”. Medicīniskās palīdzības sniegšana ir atkarīga no apkārt esošā apvidus, piemēram, Kosovā bieži vien tie ir kalnaini apvidi, kuros pacientu stabilizēšana ir sarežģītāka. Tāpat ievērojama atšķirība ir tā saucamā palīdzības sniegšanas protokolā, kur liels uzsvars tiek likts uz ievainotā pacienta ķermeņa siltuma saglabāšanu. Kalnainajā Kosovā temperatūras svārstības ir krasi pamanāmas – ja pilsētā var iztikt ar vējjaku, tad, atrodoties augstākā punktā, ar vējjaku vien nepietiks. Šī iemesla dēļ svarīgi ir pacientam nodrošināt ķermeņa neatdzišanu, kas ievainojumu gadījumā notiek īpaši strauji.
Militārajā nozarē ievainotie pacienti tiek šķiroti atbilstoši ievainojumiem, proti, sarkanais pacients ir tāds, kuram tuvākās stundas laikā ir jāsniedz medicīniskā palīdzība, dzeltenais - tuvāko četru stundu laikā un zaļais, kurš guvis dzīvību neapdraudošus ievainojumus. Tāpēc mediķiem ir jāspēj ātri pieņemt pareizos lēmumus, lai kontrolētu situāciju un izvairītos no ievainoto bojāejas.
Kosovas reģions no vienas puses skatoties ir drošs, taču tajā pašā laikā neparedzams un bīstams. Ikdienas dzīve ir mierīga, taču saspīlētā situācija neizslēdz dažādu provokāciju un sabotāžas riskus. Valstī aktīvi tiek ievestas dažādas kontrabandas preces – sākot no apģērbiem līdz pat narkotikām un ieročiem. Visbiežāk šādas darbības var atklāt kalnainajos ceļos nakts tumšajā laikā. Kā stāsta pieredzējošākie karavīri, tad visvērtīgākās kontrabandas kravas tiek vestas ievērojot papildus “drošību”, proti, kontrabandisti mēdz būt bruņoti. Šī iemesla dēļ karavīriem diennakts tumšajā laikā un pierobežas tuvumā ir jāvelk bruņuvestes. Tā kā pastāv risks patruļas laikā sastapt šādus noziedzniekus, tad arī apmācības process ir pielāgots atbilstošajai situācijai, proti, apmācības notiek arī ar nakts redzamības ierīcēm, kas sarežģī medicīniskās palīdzības sniegšanu.
Miera uzturēšanas operācijā Kosovā Latvija piedalās ar vieglo kājnieku rotu, kas ir integrēta ASV vadītajā daudznacionālajā bataljonā un veic patrulēšanu, savu spēku aizsardzību, kaujas spēju uzturēšanu, kā arī ātrās reaģēšanas spēku uzdevumu izpildi. Februārī norisināsies Nacionālo bruņoto spēku karavīru rotācija, kas nomainīs esošos karavīru dienesta pienākumu pildīšanā Kosovā. Nacionālo bruņoto spēku dalība NATO vadītajā starptautiskajā operācijā Kosovā paredzēta uz laiku līdz 2025. gada 31. decembrim.
Balstoties uz ANO Drošības padomes 1999. gadā pieņemtu rezolūciju, NATO vadītā starptautiskā operācija Kosovā tika sākta 1999. gada jūnijā pēc ilgstoša starpetniska konflikta Balkānu reģionā, un tās galvenie uzdevumi ir drošas vides izveide un uzturēšana, kas garantē pārvietošanās brīvību visā Kosovas teritorijā visiem pilsoņiem neatkarīgi no viņu etniskās izcelsmes. Tāpat operācijas uzdevums ir atbalstīt un koordinēt starptautiskās humānās palīdzības centienus, atbalstīt un koordinēt Kosovas drošības spēku pilnveidi, kā arī atbalstīt miermīlīgas, stabilas, demokrātiskas un daudz etniskas Kosovas attīstību.
Latvija piedalījās šajā operācijā arī no 2000. gada februāra līdz 2009. gada augustam ar dažāda lieluma vienībām un specialitātēm. Lēmumu par dalības atsākšanu Latvija pieņēma 2020. gadā.
