Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers ir skaidri nostājies Volodimira Zelenska pusē pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps publiski nosauca Ukrainas līderi par “diktatoru bez vēlēšanām” un netieši vainoja Kijivu kara sākšanā. Stārmers ne tikai pauda atbalstu Ukrainas prezidentam, bet arī atklāja, ka tiek izstrādāts plāns, kas paredzētu aptuveni 30 000 Eiropas karavīru nosūtīšanu uz Ukrainu kā miera uzturēšanas spēkus, vēsta britu laikraksts “The Telegraph”.
Trampa apgalvojumi un Rietumu reakcija
Tramps preses konferencē paziņoja, ka Ukraina “nekad nevajadzēja sākt šo karu” un ka “Zelenskis ir diktators, kurš atsakās rīkot vēlēšanas”. Vēlāk savā platformā “Truth Social” viņš turpināja uzbrukumus. “Viņš atsakās rīkot vēlēšanas, ir ļoti nepopulārs Ukrainā, un vienīgais, ko viņš prot, ir spēlēt Baidenu ‘kā vijoli’. Diktators bez vēlēšanām – Zelenskim labāk rīkoties ātri, citādi viņš pazaudēs valsti,” savā profilā publiskoja ASV prezidents.
Šie izteikumi izsaukuši plašu sašutumu Eiropā, kur valstu līderi skaidri nostājušies pret Trampa nostāju. Vācijas kanclers Olafs Šolcs izteicās, ka Trampa izteikumi ir “nepareizi un bīstami”, savukārt Lielbritānijas valdības pārstāve Kemi Bedenoka uzsvēra, ka “Zelenskis nav diktators. Viņš ir demokrātiski ievēlēts Ukrainas vadītājs, kurš drosmīgi pretojas Putina nelikumīgajai invāzijai.”
Bijušais Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons Trampa komentārus raksturoja kā “vienus no kaunpilnākajiem izteikumiem, kādus ASV prezidents jebkad ir izteicis”, savukārt Īrijas premjera vietnieks Saimons Hariss nosodīja mēģinājumu “pārrakstīt vēsturi ātrāk nekā jebkad agrāk”.
Tikmēr Krievija atbalstījusi Trampa izteikumus. Kremļa drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs vietnē “X” paziņoja: “Ja pirms trim mēnešiem kāds man būtu teicis, ka šie būs ASV prezidenta vārdi, es būtu skaļi smējies. [Tramps] ir 200% taisnīgs.”
Stārmera plāns
Uzreiz pēc Trampa izteikumiem Kīrs Stārmers piezvanīja Zelenskim, lai apliecinātu Lielbritānijas atbalstu. “Premjerministrs pauda savu atbalstu prezidentam Zelenskim kā Ukrainas demokrātiski ievēlētam līderim un uzsvēra, ka vēlēšanu atlikšana kara laikā ir saprotama, tāpat kā tas notika Apvienotajā Karalistē Otrā pasaules kara laikā,” teikts Dauningstrītas paziņojumā.
Vienlaikus Stārmers aktīvi strādā pie plāna, kas paredzētu aptuveni 30 000 Eiropas miera uzturēšanas spēku izvietošanu Ukrainā. Šis plāns tiks apspriests nākamnedēļ viņa vizītes laikā ASV, kur viņš tiksies ar Trampu un citiem pasaules līderiem.
• Eiropas karavīri tiktu izvietoti kā “garantiju spēks” (reassurance force), kas sniegtu gaisa un jūras atbalstu Ukrainai, bet neiesaistītos tiešās kaujās.
• ASV sauszemes spēki šajā misijā nepiedalītos, taču no Vašingtonas tiktu prasīts nodrošināt gaisa atbalstu no bāzēm Austrumeiropā, ja Krievija mēģinātu atkal veikt uzbrukumus.
• Galveno lomu spēlētu Apvienotā Karaliste un Francija, kas koordinētu miera uzturēšanas misiju.
Eiropas valstu līderi, tostarp Francijas prezidents Emanuels Makrons un Vācijas kanclers Olafs Šolcs, jau ir izteikuši atbalstu šim plānam. Nākamnedēļ Stārmers un Makrons tiksies ar Trampu Vašingtonā, lai apspriestu Rietumu koordinētu rīcību Ukrainas atbalstam.
Trampa paziņojumi norāda uz būtisku maiņu ASV attieksmē pret Ukrainu, salīdzinot ar Džo Baidena administrāciju. Viņa viceprezidenta amata kandidāts Dž.D. Venss brīdināja Kijivu, ka “viņi vairs nesadarbojas ar Baidena administrāciju”, un kritizēja Zelenska reakciju uz Trampa izteikumiem.
Vienlaikus Trampa apgalvojums, ka “notiek veiksmīgas sarunas ar Krieviju par kara izbeigšanu”, ir izraisījis satraukumu Eiropas galvaspilsētās. Politiskie analītiķi norāda, ka ja Tramps patiešām centos izveidot mieru ar Krieviju, tas varētu būt uz Ukrainas suverenitātes rēķina.
Stārmera vizīte ASV nākamnedēļ būs izšķiroša, lai saprastu, kāda būs transatlantiskā attieksme pret Ukrainas nākotni un Eiropas militāro iesaisti kara izbeigšanā.
