Zemessardzes attīstīšanai nākamgad nepieciešami 888,8 tūkstoši eiro

AM rosina likumā noteikt aktīvāku zemessargu iesaisti Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību uzdevumu izpildē, kā arī apmācību pagarināšanu līdz 90 dienām gadā, ja zemessargi piedalās instruktoru, vada komandieru vai aizsardzības ministra noteiktajos specializētajos kursos, izmaksājot kompensāciju un nodrošinot sociālās garantijas.'

Apmācītus zemessargus varēs iesaistīt ilgāk par 30 dienām NBS komandiera vai aizsardzības ministra apstiprinātos kaujas nodrošinājuma vai atbalsta speciālistu amatos, piemēram Aviācijas bāzē. Tāpat ar zemessargu varēs noslēgt papildu līgumu uz noteiktu laiku, kas nebūs īsāks par gadu, ja NBS uzdevumu izpildei tas būs nepieciešams.

Savukārt zemessargiem ar atbilstošu sagatavotību un pieredzi būs iespēja pildīt prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumus NBS, tādējādi plašāk tiks izmantota bijušo profesionālā dienesta karavīru pieredze un zināšanas arī pēc viņu atvaļināšanas rezervē. NBS komandieris zemessargus varēs pārvietot arī uz bruņoto spēku regulāro spēku vienību valsts aizsardzības interesēs, ja viņiem būs amatam noteiktā izglītība un kvalifikācija.

Komandējumos uz ārvalstīm turpmāk zemessargus varēs nosūtīt ne tikai aizsardzības ministrs un NBS komandieris, bet arī NBS Apvienotā štāba priekšnieks.

AM arī norāda, ka šobrīd likumā nav noteikts, kādos gadījumos zemessargu var atbrīvot no amata, kā arī nav noteikts, ka bez vēsts pazudušos, bojā gājušos vai mirušos zemessargus izslēdz no zemessardzes, kas apgrūtina darbu un personāla uzskaiti. Tādēļ turpmāk Zemessardzes komandierim būs tiesības atstādināt no amata tos zemessargus, kuri bez attaisnojoša iemesla neierodas dienestā vai to atstājuši. Bet izslēgt no Zemessardzes rindām varēs arī gadījumā, ja zemessargs zaudējis Latvijas pilsonību un bez attaisnojoša iemesla vairāk nekā gadu nav apmeklējis organizētās apmācības vai arī nav piedalījies dienesta uzdevumu izpildē.

Šobrīd Zemessardzes personālsastāvā ieskaitīti gandrīz astoņi tūkstoši zemessargu. Viņu atestēšanai trīs gados katrā no 18 bataljoniem nepieciešami vismaz trīs karavīri. Lai ekonomētu valsts budžeta līdzekļus un personāla resursus, zemessargus turpmāk atestēs ne retāk kā reizi piecos gados.

Apsargu, melioratoru, ugunsdzēsēju, ekoloģijas speciālistu pienākumu izpildei 15 zemessargiem instruktoriem 2015.gadā vajadzīgi 139,1 tūkstotis eiro, apmācībām 48 zemessargiem - 147,5 tūkstoši eiro, zemessargu amata pienākumu izpildei NBS regulāro spēku vienībā - 252,1 tūkstotis eiro, kvalifikācijas mācību kursiem (autovadītājiem, pavāriem civilajās iestādēs) - 14,2 tūkstoši eiro, militārajiem mācību kursiem (vadu seržantu un jaunāko komandieru sagatavošanai) - 335,7 tūkstoši eiro.
Savukārt 2016. un 2017.gadā zemessardzei būs vajadzīgi 1,1 miljons eiro.

Par grozījumiem Zemessardzes likumā nākamnedēļ spriedīs Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.