“Melnās kafijas” vakarā Rīgas pilī godina Brīvības cīņās kritušos Kara skolas kadetus

Kā ik gadu 30. novembrī “Melnās kafijas” vakarā Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti kopā ar Latvijas bruņoto spēku pārstāvjiem atceras un godina tos 14 Latvijas Kara skolas kadetus, kuri 1919. gada novembrī cīņās pret Bermonta karaspēku krita pie Daugavas tiltiem un Vareļu mājām (iepriekš Garozas pagastā, tagad Ozolnieku novadā).

Godinot Brīvības cīņu notikumus pirms 100 gadiem, vakara jundā pie Rīgas pils tika izsaukti visu 14 kritušo kadetu vārdi un pie viņu fotogrāfijām aizdegtas lāpas.

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Uzrunājot klātešosos Aizsardzības akadēmijas kadetus, Valsts prezidents E. Levits sacīja: “Tieši šovakar, pirms 100 gadiem, jūsu priekšteči – pirmie Kara skolas kursanti – atgriezās ar uzvaras pār bermontiešiem, lai turpinātu pārtrauktās mācības un savu dienestu mūsu jaunajā Latvijā. Šai svinēšanai Rīgas pilī ir simboliska un arī konstitucionāla nozīme. Tā apliecina, ka Latvijas valsts un tauta atceras un godina par Latviju kritušos. Un tas arī liecina, ka Latvijas valsts un tauta ļoti augsti vērtē jūsu apņemšanos kalpot Latvijai un par to riskēt pat ar savu dzīvību.[..] Tomēr uzvara bija gūta, un jau pēc dažiem mēnešiem visa Latvija bija atbrīvota no svešiem iebrucējiem.[..] Viņi dzīvoja Latvijai katru savas dzīves mirkli. Arī beidzamajās stundās viņi visaugstāk lika neatkarīgu Latviju un savas tautas brīvību. Viņu dzīve atgādina, ka lielākā vērtība ir pašiem sava neatkarīga valsts, kuru ir vērts aizstāvēt un sargāt, lai tā tiktu saņemta mantojumā no paaudzes paaudzē uz visiem laikiem.”

Pēc vakara jundas kadeti un viesi devās uz Rīgas pils Svētku zāli, lai baudītu tādu pašu cienastu, kādu ēda jaunie Latvijas Kara skolas kadeti, atgriežoties no kaujām 1919. gada novembrī – rupjmaizi ar marmelādi, klāt piedzerot miežu kafiju.

Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks, uzrunājot klātesošos, norādīja uz šo vakariņu simbolisko nozīmi.

Arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš uzsvēra, ka cilvēkam ar augstu pilsonisko apziņu motivācija ir balstīta uz tādām vērtībām kā vienota nācija un vienota valsts.

Savukārt Nacionālās aizsardzības akadēmijas rektors un Mācību vadības pavēlniecības komandieris pulkvedis Valts Āboliņš norādījā, ka fakts, ka “Melnās kafijas” vakara 100. gadadiena šogad notiek Rīgas pilī, vēl jo vairāk tuvina prezidenta institūciju ar Latvijas bruņoto spēku virsniecību.

Tāpat “Melnās kafijas” vakarā bija vēl kāds nu jau tradicionāls notikums. Ik gadu kopš 2009. gada “Melnās kafijas” vakarā, piedaloties Latvijas armijas ģenerāļa un Lāčplēša Kara ordeņa kavaliera Mārtiņa Hartmaņa ģimenes pārstāvim, Nacionālās aizsardzības akadēmijas iepriekšējā gada labākajam absolventam tiek dāvināts ģenerāļa M. Hartmaņa Goda zobens. Šogad Goda zobenu saņēma leitnants Edgars Eglītis, Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes Artilērijas diviziona 1. Artilērijas baterijas 2. Haubiču vada datu sagatavošanas nodaļas jaunākais virsnieks.

Leitnants Edgars Eglītis. Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Leitnantam E. Eglītim interese par militāro jomu un vēsturi bijusi jau kopš jaunsardzes laikiem. Lai arī iepriekš civilajā dzīvē darījis citu darbu, sapratis, ka militārā karjera ir viņa aicinājums, un iestājies Aizsardzības akadēmijā.

“Esmu ļoti priecīgs Latvijas armijas simtgadē saņemt šo zobenu. Tas vienlaicīgi ir liels gods un arī papildu atbildība, tāpēc centīšos arī turpmāk dienesta pienākumus pildīt pēc vislabākās sirdsapziņas.[..] Sauszemes spēku jaunajā vienībā esmu nepilnu pusotru gadu, no kura piecus mēnešus esmu pavadījis ASV, mācoties artilērijas gudrības. Varu teikt godīgi, ka neesmu vīlies tajā, ko daru. Ja cilvēks ir motivēts un grib attīstīt sevi, tad bruņotie spēki ir īstā vieta, kur to realizēt – gan mācībās Latvijā, gan ārzemju komandējumos, turklāt strādājot ar jaunāko ekipējumu,” sacīja leitnants E. Eglītis.

Šogad “Melnās kafijas” vakarā piedalījās arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, Latviešu Virsnieku apvienības, Latvijas Ģenerāļu kluba un Valsts aizsardzības un patriotisma fonda "Namejs" pārstāvji.

Melnās kafijas vakara tradīcijas aizsākums meklējams pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, kad tika atvērta Latvijas Kara skola. Šī tradīcija tika atjaunota 1993. gadā. Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija kā Latvijas Kara skolas tradīciju un gara pārmantotāja kopš savas izveides ik gadu 30. novembrī pieminējusi kritušos kadetus, viņu pašaizliedzību un Tēvzemes mīlestību.