Atklāta Štāba bataljona simtgadei veltīta pastmarka

Gan uz pastmarkas, gan īpašās aploksnes redzami bruņoto spēku Štāba bataljona godasardzes karavīri šodien un teju pirms 100 gadiem un to formas tērpa sastāvdaļas – piedurknes uzšuve, kas veidota uz smilšu krāsas pamatnes izšūšanas tehnikā, kā arī zobens.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, saņemot pastmarku ar pirmās dienas zīmogu, norādīja, ka Štāba bataljons ir viena no tām bruņoto spēku vienībām, par ko var droši teikt – tai ir 100 gadu. “Pēc vienības atjaunošanas deviņdesmito gadu sākumā saglabātas ir gan formas, gan vienības galvenās funkcijas. [..] Štāba bataljona svinības kā tādas latgaļu kāzas – daudzi varbūt atceras Latvijas armijas simtgades svinīgo pasākumu šovasar pie Brīvības pieminekļa, bet īstā Štāba bataljona gadadiena ir šodien,” sacīja ģenerālleitnants L. Kalniņš.

Štāba bataljona komandieris komandkapteinis Seldzis Grasmanis izteica prieku, ka ar “Latvijas Pasta” palīdzību arī Štāba bataljons ir ticis pie savas pastmarkas un aploksnes. “Tagad tā nesīs ziņu par Štāba bataljonu gan tepat Latvijā, gan uz tālākiem pasaules nostūriem, un caur filatēlistu kolekcijām paliks arī vēsturē,” pauda komandkapteinis S. Grasmanis.

Foto: Latvijas Pasts

Filatēlijas izdevumu dizaina autore ir māksliniece Arta Ozola-Jaunarāja. Viņa šogad veidojusi dizainu jau piecām ar Latvijas armiju tematiku saistītām pastmarkām. Strādājot pie Štāba bataljonam veltītās pastmarkas un aploksnes dizaina, māksliniece kādu laiku pavadījusi Štāba bataljonā, lai labāk izprastu karavīru darba pienākumus un gūtu ieskatu viņu ikdienā. “Gluži ieroču noliktavā mani neielaida, taču man bija ieroču demonstrācija. [..] Vienmēr ir jāiedziļinās tematikā, par ko tiks veidots darbs, un tas prasa arī papildu zināšanas. Jo pastmarka ir ne tikai skaista bildīte, tai ir arī izzinoša funkcija, tāpēc visam ir jābūt korekti,” sacīja A. Ozola Jaunarāja.

Savukārt VAS “Latvijas pasts” Pasta vērtszīmju un filatēlijas departamenta direktors Edmunds Bebrišs norādīja, ka  pastmarku izdošanu Latvijā stingri reglamentē Ministru kabineta noteikumi, un pastmarku idejas apstiprina īpaša pastmarku emisijas komisija. “Pastmarku tematika bieži vien saskan ar dažādiem valstiski svarīgiem notikumiem, kāda ir arī Latvijas armijas un Štāba bataljona simtgade, vai ievērojamu cilvēku jubilejām. Bet dažkārt ir vienkārši pastmarku sērijas, piemēram, par puķēm, putniem vai arhitektūru, kas tādā veidā palīdz izzināt Latviju,” sacīja E. Bebrišs.

Uz pastmarkas redzamais attēls - Štāba bataljona godasardze. Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Pastmarkas "NBS Štāba bataljonam – 100" nominālvērtība ir 50 eiro centi, kas paredzēta vienkāršas B klases vēstules nosūtīšanai Latvijas teritorijā, un tā izdota 100 000 eksemplāru tirāžā. Līdz ar pastmarku izdota arī speciāla aploksne 10 00 eksemplāru tirāžā.

Šī šogad ir jau piektā pastmarka, kas veltīta Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Sagaidot Latvijas armijas simtgadi, “Latvijas Pasts” šā gada jūlijā izdeva trīs jaunas pastmarkas, uz kurām redzama bruņoto spēku kaujas tehnika sauszemes, jūras un gaisa teritoriālās aizsardzības nodrošināšanai. Uz pastmarkām attēlota izlūkošanas kāpurķēžu bruņumašīna CVR (T), štāba un apgādes kuģis “Virsaitis”, kā arī helikopters “Mi-17”. Savukārt novembrī tika izdota Bermontiādes simtgadei veltīta pastmarka, uz kuras attēloti Latvijas armijas karavīri – Rīgas aizstāvji trauksmainajās Bermontiādes dienās 1919. gada oktobrī un novembrī.

Tāpat Štāba bataljona simtgadē tika prezentēta arī grāmata "Štāba bataljonam 100", kurā apkopota informācija un fotogrāfijas no vienības izveides pirmssākumiem līdz mūsdienām.

Tagadējais Štāba bataljons tika izveidots 1919. gadā kā Komandantūras rota, un tā ir vienīgā bruņoto spēku vienība, kas  1992. gadā tika atjaunota ar tās vēsturisko nosaukumu. Gadu gaitā struktūra un uzdevumi ir daudzkārt mainījušies, bet viens no miera laika pamatuzdevumiem – goda sardzes nodrošināšana pie Brīvības pieminekļa un Rīgas pils – ir saglabājies.

Tāpat Štāba bataljons veic bruņoto spēku sakaru un informācijas sistēmu darbības uzturēšanu, kā arī bruņoto spēku un Valsts protokola ceremoniju nodrošināšanu, tajā skaitā augstu ārvalstu viesu sagaidīšanu un vēstnieku akreditācijas.