Nacionālie bruņotie spēki militāro apmācību topošajiem robežsargiem nodrošina jau vairākus gadus, gan uzņemot Valsts robežsardzes koledžas kursantus Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetu vasaras lauku nometnē, gan apmācot robežsardzes amatpersonas dažāda līmeņa kvalifikācijas kursos. Turpmāk plānots, ka bruņoto spēku instruktori koncentrēsies uz robežsardzes pasniedzēju apmācību, lai viņi tālāk zināšanas varētu nodot saviem kursantiem, informē Nacionālo bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības Mācību pārvaldes priekšnieks pulkvežleitnants Roberts Innus.
Viņš stāsta, ka viena no lielākajām sadarbības formām starp bruņotajiem spēkiem un robežsardzi ir Nacionālās aizsardzības akadēmijas organizētās ikgadējās vasaras lauka nometnes, kurās Valsts robežsardzes koledžas kursanti kopā ar akadēmijas kadetiem apgūst dažādus kaujas taktikas uzdevumus. Jauns projekts sākts pagājušajā gadā, kad Valsts robežsardzes koledža ir integrējusi militārās apmācības moduli savā mācību programmā. Tas ietver militāro pamatapmācību un apmācību speciālistu un nodaļas līmenī, kurā kursanti gūst pamata iemaņas, lai varētu veikt vienkāršus militārus uzdevumus.
Lai apmācītu topošos robežsargus, pērn uz Valsts robežsardzes koledžu Rēzeknē devās bruņoto spēku Mācību vadības pavēlniecības, Aizsardzības akadēmijas, Sakaru un Kājnieku skolas instruktori.
Taču, tā kā arī bruņotajiem spēkiem ir kapacitātes ierobežojumi, tad turpmāk plānots, ka militāro apmācības un sakaru moduli vadīs robežsardzes pasniedzēji paši, kuri pirms tam būs izgājuši attiecīgo apmācības kursu bruņoto spēku Instruktoru skolā Cēsīs vai Zemessardzes Mācību centrā Dobelē. 
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Kā stāsta Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts, obligātās militārās apmācības apjoms koledžas programmā palielināts jau 2005. gadā, nosakot, ka tai atvēlētas 70 stundas iepriekšējo 40 vietā. Principā tas jau tiek darīts šīs militārās pamatapmācības kursa laikā, taču tagad šo jomu plānots nostiprināt arī Robežsardzes likumā, kurā tas iepriekš nav bijis skaidri definēts.
Viņš piebilst, ka likumā būs atruna, jo šo prasību nevarēs attiecināt uz visiem dienestā esošajiem 2400 robežsargiem, bet gan jaunajiem, kuri tikai sākuši apmācību.
“Papildus esmu uzdevis izstrādāt kvalifikācijas celšanas kursus tiem, kuri tiks pieņemti dienestā ne caur koledžu, jo koledža militārā apmācība jau iekļauta mācību programmā. Mums ir laba sadarbība ar Zemessardzi, rīkojam kopīgas mācības, tāpat robežsardze piedalās arī bruņoto spēku militāro mācību cikla “Namejs” mācībās. Pēdējos gados īpaši piestrādāts pie robežsardzes un Nacionālo bruņoto spēku savietojamības stiprināšanas. Arī visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas kontekstā vairākas darba grupas izveidotas tieši, lai strādātu pie šī savietojamības principa stiprināšanas. Jo valsts apdraudējuma gadījumā robežsargiem skaidri jāzina kā viņi var atbalstīt bruņotos spēkus, tādējādi rūpējoties par valsts aizsardzību un drošību,” saka ģenerālis G. Pujāts.
