Nacionālajos bruņotajos spēkos līdzās jau izmantotajiem konvencionālajiem ieročiem ar laiku jāievieš tā sauktās asimetriskās ieroču sistēmas, piemēram, ar sprāgstvielām aprīkoti dronu spieti. Taču šie ieroči nekādā gadījumā nav uzskatāmi par panaceju cīņā ar skaitliski lielāku un tehnoloģiski pārāku pretinieku, tā intervijā aizsardzības ziņu portālam “Sargs.lv” saka Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos brigādes ģenerālis Georgs Kerlins.
Brigādes ģenerālis stāstīja, ka asimetriskās karadarbības vešana nav jauns koncepts. Tas pastāvējis jau kopš Maķedonijas Aleksandra laikiem, kad viņš, manevrējot ar savu kavalēriju, spēja dot triecienu ienaidnieka mazāk aizsargātajā vietā. Šis princips tiek ņemts vērā vēl aizvien, attīstot Sauszemes spēku un Zemessardzes kaujas spējas.
“Mums ir jāattīstās virzienos, kur mēs varam būt spēcīgi ar tiem resursiem, kādi mums ir. To visu mēs darām, paturot prātā, ka būs jācīnās ar ļoti spēcīgu pretinieku. Tālab arī mums jāsaprot pretinieka stiprās un vājās puses, radot apstākļus, kuros viņš būtu neizdevīgākā situācijā, lai varētu rast apstākļus sava trieciena izdarīšanai,” skaidroja brigādes ģenerālis G. Kerlins. Viņš arī piebilda, ka Latvijas karavīri šobrīd aktīvi rīko mācības dažādās Latvijas vietās, lai apzinātu vietējos apstākļos un veiktu uzdevumus bez nepieciešamības izlūkot apkārtni.
Viņš atzina – asimetriski spēka izmantošanas elementi mūsdienās tiek plaši izmantoti taktiskajos risinājumos, tomēr tas nekādā gadījumā neļauj atteikties no konvencionāliem bruņotajiem spēkiem.
Pēc viņa teiktā, pēdējo gadu laikā Latvija aktīvi apgūst tā saukto mazo vienību taktika, ko pamatā veido teritoriālās aizsardzības jeb Zemessardzes vienības. Šādas vienības, pēc brigādes ģenerāļa G. Kerlina teiktā, spētu sekmīgi izmantot gan ģeogrāfiskās priekšrocības, gan būtu pietiekoši elastīgas.
“Tomēr mazā vienību taktika nav “kovboju” nēsāšanās astoņu cilvēku sastāvā, mēģinot kādu sašaut,” atzina brigādes ģenerālis G.Kerlins. Arī to darbībām jābūt precīzi izplānotām un sakārtotām. Tikai tad to darbības var tikt saliktas kopējā efektā. Taču arī te nav iespējams iztikt bez manevra vienības, kādu šobrīd veido Sauszemes spēku brigāde.
Viņš gan piebilda, ka šī taktika arī nebūt nenozīmē tikai klasiskos karadarbības paņēmienus. “Mēs neesam vienīgie, kuri nodarbojās ar dažādiem eksperimentiem, lai kompensētu potenciālā pretinieka skaitlisko pārākumu un pārsvaru artilērijā. Ko es ar to gribu teikt? Mēs attīstām Mehanizēto brigādi, kas no ārpuses izskatās parasta mehanizētā vienība, tomēr tāda nav,” viņš skaidroja, piebilstot, ka jau tagad ar savu domāšanu spēku izmantošanā Nacionālie bruņotie spēki var tikt klasificēti paramilitāru pētnieku konceptam par asimetriju.
“Mēs arī negribam būt simetriski, jo simetriskā cīņā pret pretinieku, kur matemātiski nav iespēju gūt pārsvaru, taču vienlaikus tie nav divi partizāni mežā, kuri mēģina izdarīt vienu izšķirīgo gājienu,” piebilda brigādes ģenerālis G. Kerlins.
Runājot par šādā karadarbībā izmantojamo bruņojumu, Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos atzina, lai arī ideja par dronu spietiem, kuri būtu aprīkoti ar sprāgstvielām, izklausās vilinoša, tas aizvien ir teorētisks koncepts, kas praksē nav pārbaudīts.
Viņš gan atzina, ka līdz ar citu spēju nostiprināšanu jau šobrīd Nacionālajos bruņotajos spēkos tiek ieviestas dronu tehnoloģijas.
Sākotnēji Nacionālie bruņotie spēki pabeigs uzsāktos spēju attīstības projektus, bet tad, atkarībā no tehnoloģiju, tostarp dronu spietu attīstības stadijas, pieņems tālākos lēmumus. “Es gan nedomāju, ka ieviešot šīs spietu tehnoloģijas, mēs varēsim atteikties no prettanku vai pretgaisa spējām. Drīzāk tas varētu būt kā vēl viens rīks kopējā instrumentu kastē,” viņš sacīja.
Panaceja cīņā ar tehnoloģiski spēcīgāku pretinieku, pēc brigādes ģenerāļa G. Kerlina vērtējuma nav improvizēto spridzekļu izmantošana. “Pretinieks, kurš šādus spridzekļus izmantoja pret mums Affganistānā un Irākā, tos neizmantoja no labas dzīves, bet gan tāpēc, ka viņam nebija pieejami citi līdzekļi,” viņš teica.
Brigādes ģenerālis G. Kerlins uzsvēra, ka Miera laikā bruņotie spēki jāattīsta, izmantojot rūpnieciski ražotus spridzekļus, nevis pašgatavotos, jo rūpnieciski ražotajiem spridzekļiem ir skaidrāks pielietojuma paredzamais efekts. Improvizētajiem tāda nav. “Tomēr tā būtu rezerves opcija kara laikā, kad mūsu pašu iekrātās rezerves vairs nav pieejamas,” viņš atzina.
Apvienotā štāba priekšnieka vietnieks operacionālajos jautājumos atzina, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos ir nopietna līmeņa nesprāgušās munīcijas speciālisti. Līdzās atmīnēšanas prasmēm, viņiem ir zināšanas, kā veidot improvizētos spridzekļus. “Būtu muļķīgi neizmantot šo cilvēku zināšanas, lai vajadzīgajā situācijā apmācītu cilvēkus arī šādu ieroču izgatavošanā,” piebilda brigādes ģenerālis G. Kerlins.