2020. gads Ilzei Feldbergai atnesis ievērojamas pārmaiņas – viņa izlēmusi iestāties Zemessardzē. Ārēji trausla un smalka sieviete, bet iekšēji stipra, sportiska un mērķtiecīga. Tieši tādu iespaidu viņa atstāj pēc Zemessardzes 3. Latgales brigādes organizētā Militārās pamatapmācības kursa absolvēšanas, kas nupat noslēdzies.
Ilze Feldberga ir divu bērnu mamma, kura ar vīru saimnieko Ērgļu pusē, organizējot tūrisma aktivitātes radošās atpūtas pagalmā “Tiltiņi”, kas vairāk pazīstama kā “Kandžas Laboratorija”. Šogad viņa izlēma kļūt par zemessargu.
Simtprocentīgi pareiza izvēle
Ilze uzsver, ka lēmums stāties Zemessardzē bijis izsvērts, nevis no sērijas “aiziešu līdzi draugam”. Arī patriotiskie pasākumi novembrī vai filmas “Dvēseļu putenis” noskatīšanās nav bijis iemesls, kāpēc viņa izdarījusi šo izvēli. “Ir mirkļi, kad iekšēji jūti vēlmi, pārliecību un ticību, ka tas, ko dari, ir simtprocentīgi pareizā izvēle. Nonācu pie atziņas, ka vēlos stāties Zemessardzē un ka manu izvēli nekas nemainīs.
Tāds bijis arī viņas lēmumu stāties Zemessardzē. “Varbūt pirms vairākiem gadiem man šī ideja liktos muļķīga, bet tagad acīmredzot esmu "izaugusi" līdz šai sajūtai un pārliecībai,” smejot saka Ilze.
Ģimenei izvēle jāpieņem
Viņa ļoti labi apzinājās, ka šī izvēle ietekmēs visu ģimeni. “Saviem vecākiem esmu jaunākā meita četru bērnu ģimenē, kas nozīmē lielu aizsardzību no vecākajiem brāļiem, tēta un mammas. Pati esmu divu bērnu mamma. Pieņemt manu izvēli viņiem noteikti ir liels izaicinājums.
I. Feldberga ar vīru ģimenes uzņēmumā. Foto no personīgā arhīva
Brāļi un māsa diezgan ātri to pieņēma, liels atbilsts bija arī no vīra un tēta puses. Visgrūtāk pieņemt manu izvēli ir mammai. Apzinos, ka mammas ir tās, kuras visvairāk uztraucas un pārdzīvo par saviem bērniem, neatkarīgi, cik viņiem ir gadu."
Grūtības pamatapmācības laikā
Ilze atzīst, ka Zemessardzes Militārās pamatapmācības kursa laikā liels pārbaudījums bijis trīs nedēļu prombūtne no ģimenes un bērniem. Viņa apzinājusies, ka būs grūti ne tikai fiziski, bet arī emocionāli. “Kā sieviete noteikti esmu emocionālāka par vairumu vīriešu. Zināju, ka būs jāstrādā pie tā, lai nesalūztu. Bet, runājot par pašām apmācībām, sākumā liels izaicinājums bija pierast pie jaunā ritma, dienas kārtības, milzīgā informācijas daudzuma. Teorija, dažādi termini - tas viss man bija kas pilnīgi jauns. Par militāro jomu pirms tam nezināju faktiski neko,” stāsta I. Feldberga.
Ilzes ceļš Zemessardzē sākās 11. februārī ar zvēresta došanu, un jau 21. februārī viņa devās uz pamatapmācību kursu Daugavpilī.
Tad sekojusi apmācību aktīvā daļa, visu dienu atrodoties mežā. Tā bijusi laba iespēja klasē apgūto pielietot praksē un parādīt, ko katrs ir izpratis no teorijas un rīkoties atbilstoši situācijai.
30 kilogrami plecos
Tā kā Zemessardzē visiem jāspēj pārvarēt vienādas grūtības, liels izaicinājums Ilzei bijis smagās mugursomas nešana. “Esmu salīdzinoši maza auguma, svarā nedaudz virs 50 kilogramiem, savukārt, pilna ekipējuma mugursoma varēja svērt līdz pat 30 kilogramiem, tātad – vairāk nekā puse no mana svara.
Foto: I. Feldbergas personīgais arhīvs
Galvenais, ka šo somu jāspēj ne tikai pacelt, bet arī nest, pārvietojoties diezgan lielus attālumus. Tā kā pirms tam vairākus gadus jau biju trenējusies (šeit Ilze īpaši uzsver ērglēnieša sporta entuziasta Laimoņa Kļaviņa nopelnu – red. piez.) un pēdējos mēnešus īpaši pievērsu uzmanību muguras muskulatūras stiprināšanai, par lielām muguras un plecu sāpēm nesūdzējos. Taču maršs tik un tā bija fiziski ļoti grūts, jo daļa no tā bija jāveic skrienot. Pirms tam ikdienā skrēju apmēram piecus kilometrus, bet nekad nebiju skrējusi militārajā formā ar stingriem zābakiem kājās un smagu somu plecos. To noteikti nevar salīdzināt ar ērtu sporta apģērbu un apaviem,” stāsta jaunais zemessargs Ilze.
“Man ir ļoti labs vīrs, līdz ar to nebija jāraizējas par mājā palikušajiem bērniem. Zināju, ka dzīve mājiniekiem neapstāsies,” norāda I. Feldberga. Lielu pateicību viņa saka arī sava - Aizkraukles 55. kājnieku bataljona leitnantam Matīsam Stīpniekam. Viņš vienmēr atbildējis uz Ilzes "miljons" jautājumiem saistībā ar apmācību procesu. Ilze vēlējās saprast, uz kurieni viņa īsti dodas, jo sākotnējā neziņa bija viena no lietām, kas baidīja. “Tā kā savlaicīgi visu uzzināju, nebija tāda kultūršoka, ierodoties apmācību vietā. Tāpat apmēram nojautu, kas mums būs jādara un ko no mums prasīs,” rezumē I. Feldberga.
Par barošanu grēks sūdzēties
Jauno zemessargu apmācību laikā korekcijas tika ieviestas arī ēdienkartē. “Pirms tam biju pieradusi vairāk ēst svaigus dārzeņus un augļus, taču man ar citiem kursantiem izdevās sarunāt izdevīgu maiņu, es viņiem bulciņas, viņi man augļus, no kuriem gatavoju salātus. Kopumā par ēdināšanu Zemessardzē būtu grēks sūdzēties, bija gardi un spēcinoši.” Viņa gan atzīst, ka pēc kursa beigām sevi vairāk palutinājusi ar našķiem, norādot, ka mācību laikā nav bijusi iespēja lieki našķoties un ēšanas ziņā stingri “turēti groži”.
I. Feldberga atklāj, ka pirmo reizi arī iepazinusies ar sauso dienas uzturdevas paku jeb MRE (meal ready to eat).
ļoti svešs. Taču pie visa pierod. Vienmēr atceros – ka kara laikā cilvēks priecātos par jebkāda veida ēdienu,” saka Ilze.
Zemessardzē gūtās atziņas
Kā pirmo Zemessardzes pamatapmācību laikā gūto atziņu Ilze min, ka spēj izdarīt vairāk, nekā sākumā domājusi. “Leitnants M. Stīpnieks, pavadot visus uz apmācībām, man novēlēja atgriezties kā kursa labākajai. Tobrīd tā likās kā utopija, taču beigās izrādījās – viss ir iespējams. Bija liels gandarījums, ka es, divu bērnu mamma, neliela auguma sieviete bez jebkādām priekšzināšanām militārajā jomā spēju to visu izdarīt. Savos 32 gados biju aizmirsusi novērtēt savu potenciālu. Ikvienam novēlu pārbaudīt, uz ko katrs īstenībā ir spējīgs!” stāsta I. Feldberga.
Foto: I. Feldbergas personīgais arhīvs
Tāpat Ilze sapratusi, ka zemessargam nav jābūt vienkārši spēcīgam. Zemessargam noteikti ir jābūt arī gudram. Ir ļoti daudz jādomā ar galvu.
Noslēgumā kā vērtīgu atziņu jaunā sieviete atklāj: “Esmu sapratusi, ka ne jau Zemessardze mūs maina. Kādi esam dzīvē, tādi esam Zemessardzē. Šīs pamatapmācības ļoti labi nošķir tos, kuri saprot, ka šī ir viņu lieta un vēlas tālāk iet uz profesionālo dienestu no tiem, kuri atzīst – šie ir viņu "griesti". Kā instruktors teica – kādam tā liksies kā Vjetnama, kādam kā pastaiga pa mežu. Pamatapmācības ideāli der, lai saprastu, ko tālāk darīt. Iet uz profesionālo dienestu vai palikt Zemessardzē.
Zemessardzē sievietes gaida
Laikā, kad daudzās jomās aktuāli runāt par sieviešu līdztiesību, Ilze norāda - mūsdienās tādas izteiktas vīriešu vai sieviešu profesijas ir palikušas ļoti maz. “Zemessardzē redzu iespēju kā vīriešiem, tā sievietēm īstenot patriotismu pret savu valsti un ļoti cienu, ka šeit nedala pēc dzimuma. Katram ir dota iespēja sevi pierādīt, svarīgākā ir spēja skaidri domāt," norāda Ilze.
Viņa piebilst, ka Zemessardzē ļoti svarīga ir arī humora izjūta, bez tās nevar. Tā kā ikdienas ritms mācībās bieži ir grūts, lai vēlāk izvēdinātu galvu, jāprot pasmieties, īpaši pašam par sevi. “Viens no instruktoriem mums sacīja, ka ar melnā humora saprašanu esot kā ar kājām – vai nu ir, vai nav.”
Ilze pateicas visiem instruktoriem par viņu milzīgajām darba spējām un veiksmīgo komunikāciju. Visi no viņiem ir augsti profesionāļi un izcili savā jomā. Kursantiem atlika tikai mācīties un uzsūkt zināšanas.
“Teiciens “Gods kalpot Latvijai!”, saņemot pateicību par izieto pamatapmācību kā kursa labākajai, skan ar īpašu pārliecību un lepnumu, ka esmu latviete!” saka Ilze.