Portāls “Sargs.lv” Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldes Opoļu robežapsardzības nodaļā ierodas brīdī, kad karavīriem un robežsargiem notiek instruktāža. Tā kā Krievija uz laiku slēgusi sauszemes robežas, tiek prognozēts, ka pieaugs nelegālo robežpārkāpēju skaits, kuri Latvijā mēģinās iekļūt ārpus oficiālajiem robežkontroles punktiem. Tāpēc palīdzība, ko šīs robežas uzraudzībā no 30. marta sniedz Zemessardzes 3. Latgales brigādes karavīri un zemessargi, ir ļoti nozīmīga, saka Opoļu robežapsardzības nodaļas priekšnieks pulkvežleitnants Uldis Grebežs.
Uz ikrīta sapulci – instruktāžu Opoļu robežapsardzības nodaļas ēkā šoreiz pulcējušies mazliet vairāk ļaužu nekā līdz šim. Kopš 30. marta robežsargiem liels atbalsts ir Zemessardzes 3. Latgales brigāde, kuras karavīri un zemessargi norīkoti palīdzēt Latvijas-Krievijas robežas uzraudzībā.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Pirmās dienas tie ir divi profesionālā dienesta karavīri, kuri dien Zemessardzes 3. Latgales brigādes 36. kaujas atbalsta bataljonā, taču no 3. aprīļa stafeti no viņiem pārņems zemessargi.
Zemessardzes 3. Latgales brigādes virsseržants štāba virsseržants Normunds Boževnieks norāda – zemessargi dienestā ir brīvprātīgi un ikdienā atrodas savā pamatdarbā, tāpēc pirmais ātrākais risinājums reaģēt uz Valsts robežsardzes pieprasījumu pēc atbalsta bijis iesaistīt profesionālā dienesta karavīrus, kuru profesija paredz būt gataviem “24/7 režīmā”.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Viņš piebilst, ka Covid-19 izraisītās izmaiņas, kā rezultātā slēgtas arī robežas, var pielīdzināt sava veida bioloģiskajiem draudiem, un NBS karavīriem ir jāprot atbilstoši rīkoties arī šādos apstākļos.
N. Boževnieks apstiprina, ka no 3. aprīļa karavīrus nomainīs zemessargi, kuri pašlaik tiek apzināti. “Pēc neoficiālas informācijas daudzi zemessargi bija gatavi nākt palīgā robežsardzei jau uzreiz, taču jāsaprot, ka iepriekš tieši šādi pienākumi nav veikti, un tam vajadzīga neliela sagatavošanās, kaut vai ieroču un munīcijas izsniegšanā,” stāsta štāba virsseržants N. Boževnieks, piebilstot, ka zemessargiem par dienestu, kas šajā gadījumā ir atbalsta sniegšana Valsts robežsardzei, tiks maksāta kompensācija, sākot no 42 eiro dienā.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Viens no karavīriem, kurš šajās dienās sniedz atbalstu tieši Opoļu robežapsardzības nodaļas robežsargiem, ir Zemessardzes 3. Latgales brigādes 36. kaujas atbalsta bataljona kareivis Žanis Pavārnieks. Viņš kopā ar robežsargu – kinologu dodas patruļā pa valsts robežas joslu un seko līdzi, vai nav kādas robežas šķērsošanas pazīmes.
Opoļu robežapsardzības nodaļas priekšnieks pulkvežleitnants Uldis Grebežs atzīst, ka šāds atbalsts no malas ir ļoti svarīgs, jo laikā, kad Krievija slēgusi sauszemes robežas, paredzams, ka var pieaugt to personu skaits, kuri Latvijā mēģinās iekļūt nelegāli ārpus oficiālajiem robežkontroles punktiem, pa t.s. zaļo robežu.
Viņš stāsta, ka Opoļu robežapsardzības nodaļas teritorija nelegālās imigrācijas ziņā ir riska zona, jo tās atbildības iecirknī atrodas Terehovas robežkontroles punkts, pa kuru šobrīd vairs nevar iekļūt un izkļūt no Latvijas. Izņēmums ir tie iedzīvotāji, kuri atgriežas savās mītnes zemēs, kā arī kravu pārvadātāji.
Viņš gan piebilst, ka, kopš Krievija slēgusi robežu, pagaidām nelegāli robežas šķērsošanas gadījumi vēl nav fiksēti.
Opoļu robežapsardzības nodaļa ir tikai viena no desmit nodaļām, kura veic Latvijas-Krievijas robežas, kas vienlaicīgi ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža, uzraudzību. Robežsardzes Ludzas pārvaldē kopā ir piecas nodaļas, tikpat nodaļu ir arī Viļakas pārvaldē, no kurām NBS atbalsts tiek sniegts trijās.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Tāpat karavīri un zemessargi asistē robežsargiem pierobežas zonā, pārbaudot autovadītāju dokumentus un informējot viņus par piesardzības pasākumiem Covid-19 izplatības ierobežošanā. Dienesta pienākumi tiek veikti, ievērojot valstī noteiktos drošības pasākumus un vajadzības gadījumā lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus. Karavīru un zemessargu rīcībā ir pašu ekipējums, tostarp triecienšautene.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Viņš norāda, ka uzdevumu izpildē iesaistīti tikai tie karavīri un zemessargi, kuru fiziskā forma un veselība ir atbilstoša. Neviens, kurš pēdējā laikā atgriezies no ārzemēm vai ir ar jebkādām slimības pazīmēm, šajā uzdevumā iesaistīts netiek.
Portāls “Sargs.lv” jau rakstīja, ka robežu uzraudzībā robežsargiem palīgā dosies vairāk nekā simts NBS pārstāvju – karavīri un zemessargi.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
No 30. marta līdz 14. aprīlim atbalsts tiek sniegts Latvijas-Krievijas robežas uzraudzībā, savukārt, no 1. līdz 14. aprīlim uz Latvijas-Igaunijas un Latvijas-Lietuvas robežas. Kā iepriekš norādījusi aizsardzības nozares vadība, ja būs tāda vajadzība, atbalsts tiks sniegts arī ilgāku laiku.
Atbalsta sniegšanā robežsardzei iesaistītas Zemessardzes Rīgas brigāde, Latgales brigāde un Vidzemes brigāde. Vajadzības gadījumā gatava iesaistīties ir arī Kurzemes brigāde. Tāpat katrā brigādē ir sagatavotas vairākas teltis, ģeneratori un sildītāji, gadījumam, ja atbalsts būs nepieciešams arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam. Zemessardzes vienības ir gatavas dažu stundu laikā no bāzēm visu nepieciešamo nogādāt palīdzības sniegšanas vietās.
