Rezervistu militārās pamatapmācības kurss ir pirmais solis, lai cilvēks izlemtu – uzsākt profesionālo dienestu bruņotajos spēkos, kļūt par zemessargu vai tomēr palikt tik ļoti svarīgajā rezervē. Jebkurā gadījumā esmu pārliecināts par šo rezervistu pilsonisko pozīciju, apziņu un gatavību ar ieroci rokās vajadzības gadījumā aizsargāt Latviju, tā sarunā ar portālu “Sargs.lv” saka NBS Mobilizācijas un rekrutēšanas pārvaldes priekšnieks Gunārs Upītis, piebilstot, ka šogad plānots sagatavot līdz 60 rezervistu.
Svarīgā rezerve
Nacionālie bruņotie spēki šogad turpinās 2018. gadā sākto rezervistu militāro apmācību. Rezervisti ir Latvijas pilsoņi bez iepriekšējas militārās sagatavotības vai arī tie, kuri savulaik dienējuši tikai Latvijas Republikas obligātajā militārajā dienestā. Šie pilsoņi var brīvprātīgi pieteikties militārās apmācības kursam, pēc kura sekmīgas beigšanas viņi tiek ieskaitīti rezerves karavīros.
Kā stāsta NBS Mobilizācijas un rekrutēšanas pārvaldes priekšnieks atvaļināts pulkvedis Gunārs Upītis, fakts, ka šāda rezervistu apmācība notiek jau trešo gadu pēc kārtas, ir apsveicams. Līdz ar to katram Latvijas pilsonim ir iespēja sniegt savu artavu valsts kopējā aizsardzībā – izvēloties profesionālo dienestu bruņotajos spēkos, kļūstot par zemessargu vai rezerves karavīru.
Līdz šim rezervistu kursa ietvaros sagatavoti gandrīz 50 rezerves karavīri, šogad plānots, ka viņu skaits varētu tikt papildināts ar vēl apmēram 60.
Rezerve – pakāpiens uz profesionālo dienestu
G. Upītis stāsta, ka vairāk nekā desmit no iepriekšējo rezervistu kursu beidzējiem atraduši savu vietu aizsardzības nozarē jau citā statusā – daļa no viņiem uzsākuši profesionālo dienestu, citi pārgājuši uz Zemessardzi. “Visi atzina, ka rezervistu apmācība viņiem bija kā pirmais mēģinājums, lai saprastu – kas ir militārais dienests un vai cilvēks redz savu vietu tajā. Daļa no tiem, kuriem vecums atļauj, apsvēra arī iespēju studēt Nacionālajā aizsardzības akadēmijā. Nebūšu pārsteigts, ja šoruden kādu no rezervistiem tur ieraudzīšu,” saka G. Upītis.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Rezervistos ieskaita tos Latvijas pilsoņus – vīriešus, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un ir derīgi militārajam dienestam, kā arī sievietes, kuras izsaka šādu vēlmi. Rezervists bruņoto spēku rezervē atrodas līdz 55 gadu vecuma sasniegšanai. Taču, kā norāda G. Upītis, vecums vien jau neliecina par cilvēka fizisko un morālo sagatavotību, daudz atkarīgs no katra rakstura īpašībām, vēlmes un mērķtiecības.
Pamatapmācība kopā ar zemessargiem
Šogad rezervistu militārās apmācības kurss notiks no 25. jūlija līdz 30. augustam, un tam var pieteikties līdz 25. jūnijam. Šogad plānots apmācīt līdz 60 rezervistiem – tik liela ir Kājnieku skolas Alūksnē kapacitāte. Taču šis kopējais rezervistu skaits varētu būt arī lielāks, jo kā alternatīva šogad tiks piedāvāta iespēja rezerves karavīra pamatapmācības kursu iziet arī kādā no četrām Zemessardzes brigādēs Latvijas reģionos, kur regulāri tiek organizētas arī pamatapmācību nometnes zemessargiem.
Viņš piebilst – ja vien ir iespēja dienestu savienot ar civilo dzīvi, tad pilsoņi tiek gaidīti Zemessardzē, taču, ja nav brīva laika, ko regulāri veltīt apmācībām, tad rezerves karavīrs ir tā iespēja, kā sniegt atbalstu valsts aizsardzībā.
Tāpat rezervistu brīvprātīgajai apmācībai var pieteikties tie kandidāti, kuri kādu iemeslu dēļ neiztur profesionālā dienesta atlasi, piemēram, pārejošu veselības problēmu dēļ. Veselība ir mainīgs lielums, un ir situācijas, kad tā uzlabojas, piemēram, tiek veikta redzes korekcijas operācija, un cilvēks vēlāk tomēr iestājas profesionālajā dienestā vai Zemessardzē.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Daudziem dienests Zemessardzē šķiet pievilcīgs arī ar to, ka miera laikā zemessargam ir ne tikai regulāras mācības, bet viņu var iesaistīt arī palīdzības sniegšanā sabiedrībai. Tā tas notiek arī tagad, kad Covid-19 ierobežošanas pasākumu ietvaros zemessargi palīdz robežu uzraudzībā, iedzīvotāju informēšanā un vajadzības gadījumā – arī speciālu telšu uzsliešanā, lai tajās varētu izmitināt karantīnā esošos iedzīvotājus.
Taču zemessargu apmācības notiek teju katru nedēļas nogali, savukārt, rezerves karavīri uz kārtējām mācībām tiek sasaukti reizi četros gados. Jā, tas ir diezgan reti, atzīst G. Upītis, taču likums neliedz viņus uz mācībām aicināt biežāk, un daļa rezerves karavīru šo iespēju arī izmanto.
Viņš piebilst – esam pārliecinājušies par viņu pilsonisko pozīciju, apziņu un gatavību vajadzības gadījumā ar ieroci rokās aizsargāt Latviju.
Rezervistu apmācība šobrīd ilgst piecas nedēļas, bet tiek vērtēts, vai to varētu samazināt līdz četrām, jo novērots, ka mēnesi cilvēkiem esot daudz vieglāk izbrīvēt nekā piecas nedēļas.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Rezervista militāro pamatzināšanu un iemaņu pamatkursā rezervists iegūst militārās pamatiemaņas individuālās apmācības līmenī, apgūstot tādus priekšmetus kā ieroču apmācība, šaušanas un sakaru apmācība, normatīvie akti, lauka kaujas iemaņas, topogrāfija, orientēšanās un medicīna. Savukārt kolektīvās apmācības līmenī – lauka kaujas iemaņas nodaļas līmenī.
Tāpat rezervisti apgūst arī pamatus vienā no specialitātēm, piemēram, radiostaciju sakarnieks, granātnieks - operators, ložmetējnieks, ložmetējnieka palīgs, kā arī specialitātē, kas saistīta ar paplašinātās pirmās palīdzības sniegšanu.
Kā norāda G. Upītis, militārās apmācības laikā rezervists pilda aktīvo dienestu, viņam ir karavīra statuss un mācību laiks tiek ieskaitīts izdienas stāžā. Rezervisti tiks nodrošināti ar dzīvojamo telpu kazarmās vai lauka apstākļos - teltī, ēdināšanu vai karavīra uzturdevu, formas tērpu un nepieciešamo inventāru. Tāpat rezervistiem par katru militāro mācību dienu izmaksās kompensāciju, kam netiek piemēroti nodokļi. To izmaksās ar pārskaitījumu uz norādīto bankas kontu mēneša laikā pēc apmācības kursa beigām.
Sekmīgi apgūstot militārās apmācības kursu, rezervisti dod karavīra zvērestu, saņem rezerves karavīra apliecību un mobilizācijas norīkojumu un tiek ieskaitīti bruņoto spēku rezervē.
Prasības rezervistiem
Pieteikties apmācības kursam var Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 50 gadiem, kuri ieguvuši vismaz pamatizglītību un pārvalda valsts valodu vidējā līmenī (B1), savukārt, veselības stāvokli pārbaudīs medicīniskā komisija.
Militārajai apmācībai nepieņems rezervistus, kuriem ir kriminālā sodāmība, kā arī tos, kuri ir atvaļināti no valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem vai bijuši PSRS, Latvijas PSR vai šobrīd ir kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji.
Tāpat rezervistu apmācībai nevar pieteikties pilsoņi, kuri dien Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.
Viņš norāda, ka šobrīd valstī trūkstot vienotas datu bāzes, lai redzētu, kuri no rezervistu pamatapmācību pabeigušajiem pilda dienestu kādā no iekšlietu struktūrām. Tāpēc bieži gadoties, ka cilvēkam tiek sūtīts aicinājums piedalīties kārtējās mācībās, taču tas nav iespējams, jo mainījušies apstākļi.
Rezervistu militārajai apmācībai var pieteikties, elektroniski aizpildot pieteikuma anketu, kas pieejama bruņoto spēku tīmekļvietnes www.mil.lv sadaļā “Rezervistu militārā apmācība”, vai arī ierodoties Rezerves personāla uzskaites sektorā Rīgā, Krustabaznīcas ielā 9.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Rezerve ir viens no trim militārajiem formējumiem, kas kopā ar regulārajiem spēkiem un Zemessardzi veido Nacionālos bruņotos spēkus. Savukārt rezervi veido rezervisti un rezerves karavīri, kuru militāro iemaņu atjaunošanu bruņotie spēki uzsāka 2015. gadā.
Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka bruņotajiem spēkiem miera laikā jāuztur 3000 militāri sagatavotu rezerves karavīru, lai tādejādi tiktu paaugstinātas vispārējās kaujas spējas.
Militārā dienesta likuma grozījumi, kuri paredz, ka Latvijas pilsoņi var brīvprātīgi pieteikties dienestam bruņoto spēku rezervē, stājās spēkā no 2017. gada 13. decembra.