Pulkvežleitnants U.Gūtmanis: mehanizācijas projekts ļāvis uzkrāt pieredzi tālākai NBS attīstībai

NBS
Sargs.lv
2.bataljons
Foto: Foto: vrsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Iepriekšējos gados uzsāktais Sauszemes spēku mehanizācijas projekts ļāvis būtiski uzlabot ne tikai pašu Sauszemes spēku kaujas spējas, bet arī uzkrāt vajadzīgo pieredzi tālākajiem bruņoto spēku mehanizācijas projektiem, tā sarunā ar portālu “Sargs.lv” vērtē Sauszemes spēku Mehanizētās brigādes 2.bataljona komandieris pulkvežleitnants Uldis Gūtmanis.

Pulkvežleitnants U.Gūtmanis par Sauszemes spēku 2.bataljona komandieri tika apstiprināts pirms gada. Vērtējot aizvadīto dienestu jaunajā amatā viņš atzīst, ka šis laiks pagājis nemanot, turpinot kaujas izlūkošanas mašīnu CVRT ieviešanu 2.bataljona bruņojumā.  

“Viens no maniem galvenajiem uzdevumiem bija turpināt bataljona mehanizāciju. Līdz manai atnākšanai mehanizēts bija tikai viens vads. Tagad mēs esam mehanizējuši gandrīz divas rotas. Tāpat būtisks uzdevums bija apmācība un personāla motivēšana, lai attīstītu bataljona kaujas spējas,” viņš atzīst.  

Image
2.bataljons
Foto: Foto: vrsrž. Gatis Indrēvics/Aizsardzības ministrija

Pulkvežleitnants U. Gūtmanis stāsta, ka sākotnējais mehanizācijas projekts paredzēja tikai 1.bataljona mehanizāciju. Tomēr, tam virzoties uz priekšu, tika izlemts, ka mehanizēts tiks arī 2. kājnieku bataljons.

“Šī gada aprīlī tiks pilnībā noslēgta projekta pirmā kārta. Pirmās 123 tehnikas vienības tiks nogādātas Mehanizētajā brigādē. Paralēli tam tika domāts arī par bataljonu pilnveidošanu. Tādējādi tika nolemts, ka abu bataljonu otrās rotas arī tiks mehanizētas. Šī te tehnika pakāpeniski ienāks līdz 2022. gadam. [..] Mehanizācijas projekts noslēgsies tad, kad abi bataljoni būs saņēmuši sev vajadzīgo tehniku un tā tiks pilnībā modernizēta un aprīkota ar visu nepieciešamo.”
Gūtmanis
Sauszemes spēku Mehanizētās brigādes 2.bataljona komandieris
pulkvežleitnants Uldis Gūtmanis

Mehanizētās brigādes 2. bataljona komandieris atzina, ka līdz šim veiktais mehanizācijas projekts devis vajadzīgo pieredzi arī pašas saņemtās tehnikas modernizācijā. Ja iepriekš Lielbritānijā pasūtītās 123 bruņumašīnas tika saņemtas pēc kapitālā remonta un modernizācijas, tad tagad šis process tiks veikts Latvijā.  Šajā Aizsardzības ministrijas grantu konkursā uzvarējis uzņēmums “Zemgales remonta centrs”.

“Mašīnu modernizācija nozīmē, ka tajās tiks uzstādītas jaunas sakaru iekārtas, komandvadības sistēma, palielināta uguns jauda, kā arī uzlabota nakts redzamība un citas spējas. Nav noslēpums, ka šī tehnika pirmo reizi bruņojumā Lielbritānijā parādījās pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, tāpēc tagad jāveic tās atjaunošana,” sacīja pulkvežleitnants U.Gūtmanis.

2. Bataljona komandieris atzīst, ka mehanizācijas projektā darbojas kopš tā pirmsākumiem. Tagad galvenais uzdevums, pēc pašas mehanizācijas projekta pabeigšanas, būs sagatavot karavīrus tā, lai bataljons varētu sasniegt kvalitatīvi jaunas kaujas spējas. To sekmīgi pierādījušas nesen Vācijā aizvadītājs mācības “Combined Resolve”, kurās ar savu tehniku piedalījās Mehanizētās brigādes 2.bataljona 1.rota.

Image
2.bataljons
Foto: Foto: pulkvežleitnanta U.Gūtmaņa arhīvs
Sauszemes spēku Mehanizētās brigādes 2.bataljona karavīri piedalās mācībās Vācijā
“Mācībās mēs pierādījām, ka varam sadarboties ar citu NATO valstu karavīriem, izmantot apvidus īpatnības un sasniegt izvirzītos mērķus. Šī bija mazo vienību taktika. Mūsu uzdevums bija sagaidīt pretinieku, veikt izlūkošanu un šķelt pretinieka uzsākto virzīšanos uz kontaktu. Mums tas arī veiksmīgi izdevās. Šīs mācības gūtā pieredze bija ļoti vērtīga,” atzina pulkvežleitnants U. Gūtmanis.
Image
2.bataljons
Foto: Foto: pulkvežleitnanta U.Gūtmaņa arhīvs
Sauszemes spēku Mehanizētās brigādes 2.bataljona karavīri piedalās mācībās Vācijā

Raksturojot kopējo mehanizācijas procesu Sauszemes spēku Mehanizētās brigādes 2. bataljona komandieris atzina, ka transformācijas process prasījis arī domāšanas maiņu pašiem karavīriem. “Protams, bija šī instinktīvā pretestība. Ja esi kājnieks, tad zināmā mērā tu esi indivīds, bet, brīdī, kad ienāk tehnika, ir jāattīsta sadarbība starp apkalpēm, kas ir cits līmenis. Tomēr tad iespējams veikt pavisam citus manevrus un krietni lielākā ātrumā. Jā, karavīriem kūp galvas, tomēr kaujas laukā tā ir cita sajūta,” viņš teica.

Pulkvežleitnants U. Gūtmanis atzina, ka līdzšinējā mehanizācijas projektā bruņotie spēki spēruši daudz attīstībā vērstu soļu. Tagad uzkrātā pieredze ļaus daudz labāk saprast, kāda veida kaujas mašīnas nākotnē izvēlēties Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Dalies ar šo ziņu