Zemessargu vēlme iesaistīties atbalsta sniegšanā citiem dienestiem ir pārsteidzoši augsta. Tas novērojams gan nu jau gandrīz mēnesi palīdzot Valsts robežsardzei robežu uzraudzībā, gan gatavībā pēc pirmā pieprasījuma sniegt atbalstu Valsts policijai patrulēšanas nodrošināšanā, norāda Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis, piebilstot, ka aprēķini liecina – nepieciešamības gadījumā ilgtermiņā šādu atbalstu citiem dienestiem pastāvīgi varētu sniegt vismaz 250 zemessargu.
Atbalsts robežsardzei kopš 30. marta
Lai ātrāk varētu noreaģēt, pirmo nedēļu atbalstu robežsardzei sniedza Zemessardzes 3. Latgales brigādes profesionālā dienesta karavīri no 36. kaujas atbalsta bataljona rotas, pēc tam robežapsardzības posteņos šos karavīrus nomainīja zemessargi. “Pašlaik uz visām robežām darbojas tikai zemessargi, bet neizslēdzam iespēju – ja būs nepieciešamība, esam gatavi nosūtīt arī profesionālā dienesta karavīrus. Šim mērķim viena kājnieku nodaļa pastāvīgi ir gatavībā sniegt nomaiņu un atbalstu,” stāsta brigādes ģenerālis E. Leščinskis.
Zemessardzes atbalsts Valsts robežsardzei Latvijas iekšējās un ārējās robežas uzraudzības pastiprināšanai Covid-19 krīzes radītajos apstākļos tiek sniegts jau no marta beigām. Zemessardzes komandieris norāda – atsauksmes no robežsardzes liecina, ka šis atbalsts bijis ļoti vērtīgs, jo ļāvis robežsardzes inspektoriem palielināt patrulēšanas biežumu un intensitāti. Laikā, kad ārkārtējās situācijas dēļ Latvijas ārējā robeža ir slēgta, tas ļauj izvairīties no nelegālo robežpārkāpēju pieplūduma, kā arī informēt iekšējās robežas šķērsotājus par šajā laikā svarīgo drošības pasākumu ievērošanu koronavīrusa izplatības mazināšanai.
Zemessargi gatavi palīdzēt
Tā kā zemessargu dienests ir brīvprātīgs un galvenokārt tiek īstenots no civilā pamatdarba brīvajā laikā, Zemessardzes komandieris ir patīkami pārsteigts par lielo atsaucību. “Zemessargi ir ļoti aktīvi un gatavi iesaistīties pat Rīgā, kur parasti daudzi aizņemti savos pamatdarbos. Tāpēc nešaubos, ka gadījumā, ja vajadzētu palīdzēt arī Valsts policijai patruļu nodrošināšanā, nebūtu nekādu problēmu sapulcināt pietiekamu skaitu zemessargu. Esam aprēķinājuši, ka nepieciešamības gadījumā ilgtermiņā šādu atbalstu citiem dienestiem pastāvīgi varētu veikt vismaz 250 zemessargu,” saka brigādes ģenerālis E. Leščinskis. Viņš gan atzīst – iespējams, to veicinājis fakts, ka šajā laikā kāds zaudējis darbu vai tā intensitāte ir mazinājusies, tāpēc tiek izmantota katra iespēja, lai būtu valstij noderīgs un paralēli gūtu arī ienākumus.
Kā zināms, šobrīd zemessargs par katru uzdevumu izpildes vai apmācības dienu saņem kompensāciju, sākot no 32,72 eiro dienā, kopumā līdz pat 90 dienām gadā.
Zemessargu apmācības turpinās
Zemessardzes komandieris norāda, ka Zemessardzē, tāpat kā Latvijas bruņotajos spēkos kopumā, arī ārkārtas stāvokļa laikā apmācības nav tikušas pārtrauktas pilnībā, bet gan pielāgotas jaunajiem apstākļiem. Šobrīd atcelti vai pārcelti ir tikai starptautiski lielāka mēroga pasākumi, taču Latvijas mācības, kas saistītas ar visu vienību kaujas gatavības uzturēšanu, turpinās.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Viņš piebilst, ka apmācību intensitāte šajā laikā pat mazliet palielinās. Samazinoties krīzei, arī Zemessardzes mācību centra darbība tiks atjaunota. Pašlaik, ievērojot piesardzības pasākumus, mācību centrā atsākti pirmie kursi, kuri uz laiku bija apturēti.
Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks norāda, ka apmācību process kaujas spēju nodrošināšanai un uzturēšanai bruņotajos spēkos turpinās.
To, ka Nacionālie bruņotie spēki ir adaptējušies šim krīzes laikam, liecina arī fakts, ka, lai nodrošinātu veselības stāvokļa un derīguma dienestam noteikšanas pieejamību reģionos dzīvojošajiem kandidātiem, šonedēļ uzsākta centralizēta medicīniskā pārbaude kandidātiem dienestam Zemessardzē.
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Jo kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas valstī veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība ir daļēji ierobežota, tādēļ bruņotie spēki nodrošina kandidātiem iespēju medicīnisko pārbaudi veikt centralizēti Nodrošinājuma pavēlniecības Medicīnas nodrošinājuma centrā Rīgā. Tā notiks reizi nedēļā, kandidātiem nodrošinot transportu no reģioniem uz pārbaudes norises vietu Rīgā un atpakaļ, ievērojot Slimību profilakses un kontroles centra noteiktās drošības prasības Covid-19 izplatības ierobežošanā. Šo transportu izmantos arī profesionālā dienesta kandidāti, lai nokļūtu Rīgā nepieciešamo atlases pārbaudījumu veikšanai.
Rekrutēšana Zemessardzē turpinās
Zemessardzes komandieris apstiprina – lai arī pēdējos gados interese par dienestu Zemessardzē ir tāda viļņveidīga, tā tomēr ir stabila. Tāpat tiek novērota tendence, ka dienestu Zemessardzes vienībās aizvien biežāk izvēlas profesionālā dienesta karavīri kaut vai tā iemesla dēl, ka izvēlētais Zemessardzes bataljons ir tuvāk mājām nekā, piemēram, citas NBS vienības, piemēram, Ādažos.
“Tuvākā laika izaicinājumi Zemessardzē – vēl intensīvāk rekrutēt un palielināt personālsastāva skaitu, jo mums būs jauns bruņojums un tehnika, kas jāintegrē apmācībā, tāpēc vajag cilvēkus, kuri ar to būtu spējīgi rīkoties,” pauž brigādes ģenerālis E. Leščinskis, piebilstot, ka šobrīd aktīvo zemessargu skaits lēšams ap astoņiem tūkstošiem un pozitīvi esot tas, ka lielākā daļa no viņiem uz mācībām nav īpaši jāskubina, jo labprāt ierodas paši.
