Latvijas armijā trūkstošie cilvēkresursi jāaizvieto ar maksimāli efektīviem tehniskiem risinājumiem, tāpēc šobrīd tiek pētītas dažādas iespējas, tai skaitā jaunās paaudzes kara darbības ieroču, piemēram, dronu spietu, integrēšana Nacionālajos bruņotajos spēkos. Tā portālam “Sargs.lv” norāda Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra vadītājs Zemessardzes kapteinis Juris Ķiploks.
Mākslīgais intelekts un dronu spieti
Plašākai sabiedrībai redzamākais no centra paveiktajiem darbiem ir nupat Nacionālajos bruņotajos spēkos prezentētais karavīru formas tērpa jaunās kamuflāžas zīmējums “WoodLatPat”, pie kura izveides teju gada garumā strādāja pieci Zemessardzes zinātnieki.
Taču Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra speciālisti strādā arī pie citiem projektiem. Kā stāsta centra vadītājs kapteinis Juris Ķiploks, daļa no komandas sadarbībā ar telekomunikāciju uzņēmumu šobrīd testē jauno komunikācijas veidu integrācijas iespējas un pievērsusies jautājumiem saistībā ar mākslīgā intelekta izmantošanas iespējām Nacionālajos bruņotajos spēkos. “Šo nepieciešamību nosaka ne jau mūsu vēlmes vai zinātkāre, bet objektīvas prasības būt ātrākiem un precīzākiem par pretinieku, turklāt tērējot tam mazāk resursu,” norāda centra vadītājs. Lai arī dažādi mākslīgā intelekta risinājumi tirgū jau ir pieejami, to apmācība un testēšana tik un tā ir jāveic pašiem uz vietas.
Pēc kapteiņa Ķiploka teiktā – galvenais mērķis ir maksimāli atslogot karavīrus no rutīnas darbiem. Apzinoties, ka Latvijas armiju nav iespējams nokomplektēt ar visiem nepieciešamajiem speciālistiem, tiek meklēti dažādi tehniski risinājumi, lai ar tiem varētu aizvietotu trūkstošos cilvēkus vai vismaz padarīt esošo speciālistu darbu efektīvāku.
Viņš piebilst, ka tā ir militāra aksioma – ka maza armija savus spēkus zaudē ātrāk nekā liela armija un, zinot, kāds mums blakus ir kaimiņš, ir vitāli nepieciešams paaugstināt savu efektivitāti.
Tāpat centra zinātnieki veic arī ekspertīzes un sniedz konsultācijas aizsardzības nozares iepirkumos, kur parādās tehniska rakstura izaicinājumi. “Dažās NBS iepirkumu specifikācijās esam devuši savus ieteikumus, esam arī atmaskojuši dažu labu negodprātīgu uzņēmēju. Mēs gan neesam sertificēta zinātniska organizācija, kas var dot juridiski saistošus slēdzienus, taču mēs spējam dot pamatotas rekomendācijas, pirms šādā sertificētā iestādē vērsties. Parasti ar to pietiek, lai negodprātīgi tirgotāji nevēlētos turpināt strīdu, ” stāsta kapteinis Ķiploks.
Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centra speciālisti arī apkopo informāciju par dažādiem tematiem, ko karavīri un zemessargi var izmantot apmācību procesā, piemēram, materiālus par dažādiem aizdedzināšanas līdzekļiem, elektronisko karadarbību un citiem.
Meklē jaunus militāros zinātniekus
Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centrs tika atklāts 2017. gadā, un šajā laikā liels izaicinājums bijis nokomplektēt zinātnieku un pētnieku komandu, kurā šobrīd darbojas ap 15 zemessargu.
Turklāt daļa no pētniekiem jau tagad ir zinātņu doktori, daļa – ceļā uz doktora grāda saņemšanu, tāpat ir arī vairāki maģistri un studenti, kuri tikai nesen pievienojušies Zemessardzei un izpētes centram.
Kā saka kapteinis Ķiploks, ir divejādas pieejas – vai nu esošo zinātnieku padarīt par militāristu, vai militāristam dot zinātnieka prasmes. Abas pieejas ir labas, bet ar saviem izaicinājumiem. Esošo militārās jomas ekspertu stiprās puses – viņiem ir pieredze, zināšanas, kā jaunieviesto pielietot militārajā sfērā, taču viņi parasti vairs gados nav tik jauni. Savukārt civilajiem zinātniekiem ir jābūt motivācijai pievienoties Zemessardzei un jāgrib paralēli apgūt arī militārās zināšanas, citādi nebūs rezultāta.
Viņš centra kolektīvam vēlētos piepulcināt vēl jaunus speciālistus no sakaru, mehānikas un mehatronikas, arī ķīmijas un pārtikas tehnoloģijas jomas. Principā gandrīz jebkurš pētnieks savām zināšanām Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centrā var atrast pielietojumu, jo darbības lauks ir ļoti plašs.
Kapteinis Ķiploks atzīst – laba sadarbība izveidojusies arī ar studentiem un mācībspēkiem, piemēram, no Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes, un nenoliedzami labākie arī izvēlējušies kļūt par zemessargiem un pievienojušies centra pētnieku komandai.
Tāpat centrs sadarbojas arī ar Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju jeb DAIF Latvija. “Vairāki uzņēmēji vēlējušies noskaidrot savu izstrādājumu vai prototipu potenciālo pielietojumu aizsardzības jomā, mēs esam kā starpnieki un eksperti – ņemam no viņiem produktus, izmēģinām un demonstrējam citiem karavīriem. Sagatavojam atsauksmes uzņēmējiem, lai produktu varētu pilnveidot,” saka Juris Ķiploks.