Sauszemes spēku jaunie karavīri iztur iesvētības tradicionālajā pārbaudījumā “Berešu maršs”

NBS
Sargs.lv
berešu maršs
Foto: Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Šajā nedēļas nogalē 75 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes jaunie karavīri Ādažu apkārtnē piedalījās tradicionālajā vingrinājumā “Berešu maršs”. Tas ir 24 stundu garš pārgājiens, kura laikā, orientējoties apvidū, tiek nosoļots ap 50-70 kilometru, vairākos kontrolpunktos veicot dažādus praktiskus un teorētiskus uzdevumus. Tie, kuri tiek līdz galam, iegūst tiesības nēsāt bereti un vienības kokardi, tādējādi apliecinot piederību konkrētai vienībai. Par to, ka tas nenākas viegli, pārliecinājās arī portāls “Sargs.lv”.

Pirms došanās apmēram 50-70 kilometrus garajā trasē “Sargs.lv” satiek kaprāli Dāvidu. Uz jautājumu par emocijām pirms gaidāmajiem pārbaudījumiem viņš mazliet vilcinās, skatoties pulkstenī – nedrīkst nokavēt brīdi, kad jāierodas pirmajā kontrolpunktā.

Kaprālis Dāvids, kurš dienestā ir jau vairākus gadus, iepriekš berešu gājienā vēl nebija paspējis piedalīties. “Vienmēr, kad tas notika, man bija kādi citi pienākumi – vai nu kursi, vai mācības, tā nu es te esmu šogad, un nekāda satraukuma nav,” saka Dāvids.

berešu maršs

Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Trases pirmajā kontrolpunktā vien dažus kilometrus tālāk no bāzes, pie Kadagas ezera viss sākas pa īstam. Karavīru smagās mugursomas ar visām diennaktij nepieciešamajām mantām tiek iemērktas ūdenī – lai priekšā esošie kilometri neliktos pārāk viegli.

Tādā veidā arī tiek testēts, vai viss somā salikts pareizi, nodrošinoties pret mitrumu. Par to pārliecinās kontrolpunkta uzraugs, liekot ātri izkrāmēt somu un parādīt, vai pārtika, jaka un rezerves zābaki ir sausi. Pārsvarā ir, bet kādam drēbes pamanījušās izmirkt pat ar visu aizsargmaisu.

berešu maršs

Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Kareivis Raivo, kuru satiekam jau nākamajā kontrolpunktā šautuvē, saka, ka ezera pārbaudījumā noderējis pieredzējušāko dienesta biedru padoms – somā visu kārtīgi un blīvi sapakot.

“Tāpat daži mani brīdināja, ka pēc šīs diennakts kādu laiku nevarēšu normāli pastaigāt. Bet motivācija man ir liela, gribu nokārtot šo berešu pārbaudījumu un pierādīt savu piederību Sauszemes spēkiem, pagaidām veicas labi,” saka Raivo.

Arī kareivis Rinalds tikko beidzis šaušanas uzdevumus un gaida abus savus komandas biedrus, lai turpinātu maršu. Viņš atzīst – lai arī trasē atrodas tikai dažas stundas, viegli neesot. “Iepriekš nekas tamlīdzīgs nav darīts. Ar pilnu ekipējumu, ieroci un mugursomu esam gājuši pārgājienā ar dažādiem šķēršļiem tikai pamatapmācības kursa laikā Kājnieku skolā Alūksnē, taču šī būs jauna pieredze,” pārliecināts kareivis.

berešu maršs

Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Kā stāsta NBS Mehanizētās kājnieku brigādes 1. mehanizētā kājnieku bataljona virsseržants štāba virsseržants Aivis Ozoliņš, berešu piešķiršanas pārbaudījums ir sena Sauszemes spēku tradīcija, kura jāiztur visiem karavīriem.

Marša laikā tiek pārbaudītas dažādas karavīru individuālās iemaņas, piemēram, kaujas šaušanā, patrulēšanā, pirmās palīdzības sniegšanā, sakaru procedūrās, šķēršļu pārvarēšanā, atjautībā, spējā orientēties apvidū un citās.

Karavīri pāros vai pa trim virzās no punkta uz punktu, pildot konkrētos uzdevumus, turklāt tas viss jāpaveic 24 stundu laikā.

berešu maršs

Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Kā norāda A. Ozoliņš, tās var saukt arī par karavīru iesvētībām, jo pārbaudījumi prasa gan fizisko sagatavotību, gan emocionālo noturību. Sekmīgi veicot uzdevumus, karavīrs iegūst tiesības nēsāt bereti un vienības kokardi, tādējādi apliecinot piederību konkrētai vienībai.

“Katru gadu finišā sagaidu sava bataljona karavīrus un redzu, ka viņi ir piekusuši, bet laimīgi, jo ir veikuši trasi un izpildījuši uzdevumus. Šai beretei ir arī simboliska nozīme – tā apliecina karavīra spējas, ka viņš var tikt galā ar dažādiem pārbaudījumiem. Līdz ar to dienesta biedri uz konkrēto karavīru var paļauties, zinot, ka teorētiskās zināšanas viņš spēs pielietot praksē. Redzu, ka šodien trasē esošajiem karavīriem acis spīd, un viņi grib sevi pierādīt. Tas ir arī veids, kā nostiprināt pašapziņu."
Aivis Ozoliņš
Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 1. mehanizētā kājnieku bataljona virsseržants
štāba virsseržants Aivis Ozoliņš

Viņš saka, ka otrā rītā sagaidīs sava bataljona karavīrus finišā, spiedīs roku par paveikto, pasniedzot godam nopelnīto bereti un kokardi. Vēlāk “iesvētītie” karavīri tiks godināti arī oficiāli – kopējās ierindas priekšā.

Lai varētu piedalīties berešu gājienā, ir vairāki kritēriji. Pirmkārt, karavīram kādā no Mehanizētās kājnieku brigādes vienībām jābūt nodienējušam vismaz trīs mēnešus, otrkārt, jābūt atbilstošai fiziskai sagatavotībai un veselības stāvoklim.

berešu maršs

Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

1. mehanizētās kājnieku bataljona virsseržants atzīst –  mēdz gadīties, ka kāds pa ceļam izstājas, visbiežāk – veselības problēmu vai traumu dēļ. Gadās arī, ka kāds vienkārši netiek galā ar konkrēto uzdevumu. Tad šiem karavīram ir apmēram pusgads, lai sagatavotos un berešu maršu veiktu vēlreiz, jo tie tiek rīkoti divas reizes gadā – pavasarī un rudenī. Parasti visi arī bereti iegūst, jo tā ir ne vien piederības apliecinājums, bet savā ziņā arī goda lieta.

berešu maršs

Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Karavīriem trasē brīvprātīgi līdzi dodas arī brigādes kapelāns virsleitnants Oļegs Jermolājevs. Viņš saka – tas ir ne tikai labs veids, kā atbalstīt jaunos karavīrus grūtā brīdī, bet arī iepazīties tuvāk, veicinot komandas saliedētību. “Cenšos būt klāt, lai viņi zina, kādu atbalstu no kapelāniem var sagaidīt. Tā saikne, kas veidojas šādos kopīgos pārbaudījumos, ir paliekoša. Karavīri novērtē, ka kapelāns prot ne tikai labi runāt, bet kopā plecu pie pleca pārvar arī fiziskos pārbaudījumus,” saka Mehanizētās kājnieku brigādes kapelāns.

“Sargs.lv” ar 1. mehanizētā kājnieku bataljona virsseržantu Aivi Ozoliņu sazinās otrā dienā, lai uzzinātu, kā berešu marša dalībniekiem klājas.

Izrādās, 11 no 75 gājiena dalībniekiem distanci nav veikuši un izstājušies veselības problēmu dēļ – kāds nav spējis izturēt slodzi, kādam no lielās iešanas zābaki kājas noberzuši jēlas. Viņš atzīst – tie, kuri sliktāk orientējas apvidū, laikus neatraduši vajadzīgos kontrolpunktus, līdz ar to nogājuši pat desmitiem kilometru vairāk.

“Secinām, ka šogad berešu marša trase bijusi grūtākā pēdējo piecu gadu laikā, tāpēc kontrollaiku no 24 stundām pagarinājām līdz otrās dienas beigām, lai trasē esošie un nogurušie karavīri tomēr tiek līdz finišam,” saka A. Ozoliņš. Savukārt tie, kuri šoreiz izstājās, lai neraizējas, bet uzkrāj spēkus un pieredzi un nākamajā berešu maršā mēģina atkal.

berešu maršs

Foto: Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde

Video: ieskats Sauszemes spēku karavīru iesvētībās jeb kas ir "berešu maršs"
NBS

Dalies ar šo ziņu