Nacionālo bruņoto spēku Psihologu dienests saņēmis īpašas viedierīces, ar kuru palīdzību karavīru psiholoģisko testēšanu var veikt ātrāk, ērtāk un jebkurā vietā neatkarīgi no interneta pieejamības. Šī “planšete” ir daļa no jaunās datorizētās indivīda personības novērtēšanas sistēmas, kuras izstrādē vairāku gadu garumā piedalījušies Rīgas Stradiņa Universitātes (RSU) Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki.
Karavīru psiholoģiskā testēšana
Kā stāsta NBS Nodrošinājuma pavēlniecības Štāba vadības grupas vecākā psiholoģe Solvita Vaserberga, līdz šim NBS Psihologu dienesta psihologi, testējot indivīdus, tostarp arī karavīrus, pamatā izmantoja tā saukto MMPI-2 testu jeb Minesotas daudzfaktoru personības testu. Tas ir viens no populārākajiem psiholoģijas instrumentiem, ko izmanto personības psiholoģiskā profila skrīningam.
Tikmēr RSU Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra vadītājs medicīnas doktors Ainārs Stepens norāda - jau 2014. gadā RSU pētnieki ar Nacionālo bruņoto spēku psihologiem secināja, ka ir nepieciešams pašiem savs, īpaši Latvijas kultūrvidei un mentalitātei piemērots instruments, līdz ar to aizsākās darbs pie jauna testa izstrādes.
A. Stepens norāda – lai arī tas izstrādāts primāri Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, to var lietot arī citās jomās, piemēram, medicīnas iestādēs un klīnikās, kā arī nodarbinātības jomā – profesijās operatīvajos dienestos, kuru darbiniekiem ir specifiskas prasības.
Arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks, saņemot šīs īpašās viedierīces ar integrētu psiholoģisko testu, atzīst - aizsardzību veido ne tikai tehnika un bruņojums, bet lielā mērā arī cilvēku attieksme, morālā stāja un vēlme savu valsti aizstāvēt, pieņemot pareizos lēmumus pareizajā laikā. Karavīru psiholoģisko un emocionālo stāvokli ikdienā uzrauga NBS Psihologu un Kapelānu dienests, taču šīs viedierīces viņiem būs liels palīgs.
Arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš ir pārliecināts, ka šis inovatīvais produkts būs jūtams palīgs NBS psihologiem, testējot un izvērtējot jaunos rekrūšus. Tajā pašā laikā viņš uzsver, ka līdztekus jaunajām tehnoloģijām ir jomas, kurās joprojām būs svarīgs arī cilvēkfaktors.
Uz precīzu psihodiagnostikas instrumentu izmantošanas nozīmību atlases procesā norāda arī NBS psiholoģe, jo no psihodiagnostikas rezultātiem būs atkarīgs – konkrētais cilvēks dienestam bruņotajos spēkos ir piemērots vai nē.
NBS psihologi – pirmie Latvijā
Kā stāsta S. Vaserberga, Latvijas klīniskais personības tests ir piemērots Latvijas kultūrvidei un vairāku gadu garumā Nacionālajos bruņotajos spēkos ir testēts un aprobēts. Līdz šim karavīri šo testu pildīja NBS Psihodiagnostikas centra datorklasē, taču tagad bruņoto spēku psihologi saņēmuši arī divas īpaši radītas viedierīces, kurās šis tests ir integrēts. Tādējādi NBS Psihologu dienesta speciālisti ir Latvijā pirmie, kuri ārpus RSU sākuši strādāt ar šo testu īpaši pielāgotajās “planšetēs”.
Kā norāda A. Stepens, testa integrēšana speciālā planšetei līdzīgā iekārtā ir trīspusēja sadarbības līguma starp RTU, RSU un NBS rezultāts, kas nosaukts par datorizētās indivīda personības novērtēšanas sistēmu.
Viedierīces tehnisko risinājumu radījuši RTU zinātnieki, turklāt ar tā palīdzību var iegūt arī papildu datus. Jo cilvēks, planšetē pildot testu un atbildot uz jautājumiem, pats arī nospiež vajadzīgo pogu, un šajā laikā ierīce mēra arī indivīda lēmumu pieņemšanas laiku un spiedienu, ar kādu tiek nospiesta poga. Tas ir noderīgi psihologam, jo liecina par cilvēka reakcijām, pildot testu, un tā rezultātu padara vēl uzticamāku.
“Lai arī šīs “planšetes” esam jau nodevuši NBS rīcībā, saredzam iespēju turpināt mūsu pētniecību arī klīniskajā vidē. Universitātē ir šo iekārtu kloni un iegūto datu tālāka analīze mums palīdzēs vērtēt, kā šo produktu varētu vēl uzlabot,” saka A. Stepens. Tajā pašā laikā viņš norāda, ka mērķis nav šo viedierīci padarīt par melu detektora alternatīvu, jo psihologiem ir svarīgi, lai cilvēkam nav papildu stress un viņš uz jautājumiem atbild patiesi.
Viedierīce vairākkārt ir izmēģināta arī Afganistānā
Lai arī šobrīd NBS rīcībā nodotas divas šādas viedierīces, tās jau ir testētas un pirmie secinājumi liecina – ar īpašo planšeti testu iespējams veikt ātri un ērti, turklāt jebkurā vietā, kā arī uzreiz pēc tā aizpildīšanas saņemt rezultātus.
S. Vaserberga stāsta, ka viedierīces militārie psihologi jau ir izmēģinājuši arī Afganistānā, kur joprojām dien atsevišķi Latvijas kontingenta karavīri. “Kolēģi teica, ka bija ļoti ērti tās paņemt līdzi un lietot. Jo citi varianti psiholoģiskā testa veikšanai tur nav pieejami, tad būtu jāstrādā papīra formātā. Lai arī pirms došanās starptautiskā operācijā karavīri jau atlasi izgājuši, saņemot psihologa atzinumu par atbilstību uzdevumu veikšanai, kolēģi viedierīces gribēja izmēģināt uz vietas un vēlreiz notestēt karavīrus, rezultātus salīdzinot ar iepriekš iegūtajiem,” stāsta NBS vecākā psiholoģe.
Savukārt RSU medicīnas doktors A. Stepens norāda arī uz šī testa un viedierīces starptautisko nozīmi zinātniski pētnieciskajā jomā, jo NBS ne tikai lieto, bet arī analizē datus kopā ar RSU pētniekiem un veic izpēti arī savā pusē.
“Zinātniski pētnieciskajā jomā esam izstrādājuši kaut ko jaunu, tam ir pienesums un nozīme arī NATO sadarbības kontekstā, kā arī ļoti liela praktiskā loma. Tajā brīdī, kad kaut kas tiek padziļināti pētīts, paaugstinās katra speciālista kvalifikācija un zināšanas par konkrēto jautājumu, līdz ar to arī spējas. Turklāt mēs ar kopīgiem rezultātiem esam veidojuši arī vairākas veiksmīgas starptautiskas publikācijas,” saka A. Stepens.
Nacionālo bruņoto spēku Psihologu dienestā ir apvienoti dažādu Nacionālo bruņoto spēku vienību un Psihodiagnostikas centra psihologi, kuri nodarbojas ar konsultatīvo, apmācību, atlases un zinātniski-pētniecisko darbību.
Psiholoģiskais atbalsts bruņotajos spēkos ir pasākumu sistēma, kas vērsta uz karavīru, viņu ģimenes locekļu, militāro vienību civilo darbinieku dažādu psiholoģisko grūtību prevenciju, atvieglošanu vai pārvarēšanu. Psihologa galvenais uzdevums ir palīdzēt karavīram labāk orientēties sarežģītās dienesta un dzīves situācijās, rast izeju no tām, atklājot un izmantojot paša iekšējos resursus.