Zemessargs Ozolnieks Zemessardzē īpaši aicina trīsdesmitgadniekus, kuri nebaidās no lietus

NBS 10.06.2020

Sargs.lv

Foto: Foto no personīgā arhīva

Seržants Edmunds Ozolnieks ikdienā ir “Drošas Braukšanas Skolas (DBS)” valdes loceklis. Viņš atbild par autovadītāju apmācības procesu kopumā, rūpējoties, lai topošie vadītāji iegūtu tikai labākās iemaņas, bet esošie sevi vēl vairāk pilnveidotu. Paralēli tam viņš gandrīz divus gadus ir Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Studentu bataljona zemessargs un intervijā “Sargs.lv” stāsta, ka dienests ir mērķtiecīgs un pamatīgi izsvērts lēmums. Vienīgais, par ko mazliet esot žēl – ka Zemessardzē nav iestājies daudz agrāk, tāpēc aicina citus topošos zemessargus ilgi nevilcināties.

Obligātā militārā dienesta un policijas rūdījums

Kā stāsta seržants Ozolnieks, viņš savā dzīvē visu laiku bijis pussoļa attālumā no militārās karjeras vai ejot tai līdzās. Pēc skolas beigšanas bijusi doma studēt toreizējā Policijas akadēmijā, taču galu galā izvēlējies gadu pavadīt obligātajā militārajā dienestā, pēc kura, savukārt, tika uzsākts dienests Valsts policijā. “Tolaik, deviņdesmito gadu beigās, iet armijā nebija populāri. Daudzi izvēlējās audzināt bērnus, studēt un strādāt, bet neapzinīgākā daļa laiku notrallināja un bēguļoja no pienākuma pret Latvijas valsti. Es iestājos armijā daļēji arī tāpēc, ka toreiz topošajiem policistiem kā obligāta prasība bija militārā dienesta pieredze. Pēc tam uzsāku darba gaitas policijā, kas gan nebija ilgstošas, jo sāka veidoties ģimene un mainīta dzīvesvieta,” stāsta seržants Ozolnieks.

Lai arī Zemessardzei pievienojies vien pirms diviem gadiem, domas par dienestu prātā bijušas daudz ilgāk. Kā tagad pats vērtē – mazliet žēl, ka par zemessargu nekļuvis jau agrāk, taču šobrīd vismaz ir skaidrs, ka šis ir mērķtiecīgs, ilgi izsvērts un nopietns lēmums cilvēkam, kuram ir nedaudz virs 40 gadiem.

“Vismaz trīs gadus dzīvoju ar šo domu, līdz nobriedu, ķēros klāt un sāku kārtot formalitātes. Kā saka viens mans draugs – vīrietis pēc 40 sāk darīt to, ko grib, nevis to, ko viņam liek. Varbūt šis ir arī mans gadījums,” smej E. Ozolnieks.

Ģimeni nostāda fakta priekšā

Edmunda ģimene par viņa lēmumu stāties Zemessardzē uzzinājusi vien tad, kad jau bija jādodas uz pirmajām mācībām. Viņš atzīst – jā, tas ir egoistiski, taču bijis vienīgais racionālais variants, lai visu izdarītu līdz galam. “Kad kārtoju formalitātes, negribēju, lai kāds mani mēģina atrunāt. Sapratu, ja es pateikšu, ka es tagad kādu nedēļas nogali nebūšu mājās, apzinājos, ka mani dažādiem veidiem mēģinās pierunāt to nedarīt. Līdz ar to sievai pateicu vien tad, kad soļa speršana atpakaļ vairs nebija iespējama.

Arī daudzi draugi jautāja– kāpēc tev to vajag? Atbildēju, ka varbūt manā dzīvē kaut kas līdz galam nebija realizējies, turklāt vēlos palīdzēt dienestā esošajiem cilvēkiem ar savām profesionālajām zināšanām, kā arī izjūtu pienākumu pret pašu militāro struktūru un valsti kopumā.

Cilvēkiem ārpus dienesta grūti izprast būtību, jo dienestā ikviens ir pakļauts reglamentam un pavēlēm. Vienkārši runājot – ēst, gulēt un uz tualeti iet drīkst tikai tad, kad to ļauj, nevis tad, kad gribas, bet es ar to visu jau biju pazīstams,” stāsta seržants Ozolnieks.

Viņš Zemessardzei pievienojās jau ar karavīra apliecību un militāro pakāpi, līdz ar to izpalikusi svinīgā zemessarga zvēresta došanas ceremonija, kas noteikti emocionālā ziņā ir skaistākais brīdis tiem, kuri nule kļuvuši par zemessargiem.

“Es vislabākās emocijas uzņemu zemessargu mācībās, un tas arī veido manu lojalitāti pret valsti un apziņu, ka vēlos to aizstāvēt,” saka Ozolnieks.

Lietus – karavīru saulīte

Viņš atzīst – dienests Zemessardzē ir izaicinājumu pilns, tāpēc neizbrīna, ka daži jaunie zemessargi drīz pēc uzsākšanas tomēr neiztur un aiziet. Lai arī cilvēki bijuši ļoti patriotiski, viņu ilūzijas bijušas pārāk lielas, neizprotot militāro specifiku – ar ko viņiem nāksies saskarties. Kāds “salūzt” fiziski, kāds emocionāli, jo parādās fobijas, par kuru esamību iepriekš nav zinājuši.

“Kurš var iedomāties, ka viņam būs neomulīgi no sajūtas, ka naktī, ejot pa mežu, kāja iegrimst purvā? Cilvēks vienkārši psiholoģiski netiek ar šo sajūtu galā. Viņš nav pieradis pie diskomforta apstākļiem, kuru dienestā ir daudz, jo karavīriem mīļākais laiks ir tad, kad līst. Tā ir karavīru saulīte. Turklāt nav variantu, ka pēc brīža varēs uzvilkt sausas drēbes, paēst siltu zupu, padzert kafiju un pēc atpūtas doties tālāk. Tāpēc daži pārdomā pirmajā naktī, kad nemitīgi līst,” zemessargu ikdienu raksturo E. Ozolnieks.

Viens vīkends mēnesī

Dzirdēts mīts, ka dienests Zemessardzē aizņem visu brīvo laiku. Seržants Ozolnieks atzīst – jā, kamēr tiek izieta zemessargu pamatapmācība, tikmēr brīvā laika būs samērā maz, taču pēc tam var teikt, ka jāierēķina vismaz viena nedēļas nogale mēnesī. Viņš norāda – ja tas cilvēkam ir pieņemami un savienojami ar laiku ģimenei vai citām aktivitātēm, tad dienestu Zemessardzē var apsvērt. Ja tas liekas par daudz jau sākotnēji, tad lēmums rūpīgi jāizvērtē.

Zemessargu pamatapmācību gan viņš iesaka nekavēt un apmeklēt cītīgi, jo tās laikā zemessargs iegūst koncentrētas zināšanas un prasmes, kuras noderēs tālāk dienestā. Līdz ar to pēc tam arī pats var vairāk sekot līdzi un izvērtēt, uz kurām mācībām var atļauties neaizbraukt, kurās savukārt piedalīties aktīvāk. Visa pamatā ir prasme veiksmīgi plānot savu laiku.

“Tagad, divus gadus jau esot Zemessardzē, varu teikt šo banālo frāzi: “Man ļoti žēl, ka es to izdarīju tik vēlu. Piekrītu, ka Zemessardzē notikušas pozitīvas pārmaiņas un attīstība pēc 2014. gada – gan aprīkojuma, gan statusa ziņā. Ja Zemessardzes pirmsākumos deviņdesmito gadu sākumā zemessargus tautā mēdza dēvēt par “zemeņu sargiem”, tad šobrīd redzam, ka Zemessardzei nu ir pavisam citi uzdevumi un mērķi, kuriem zemessargi arī atbilstoši tiek gatavoti un trenēti,” saka seržants Ozolnieks.

Trīsdesmitgadnieki, pievienojieties!

Zemessargs seržants Edmunds Ozolnieks iesaka nopietni apsvērt domu stāties Zemessardzē tieši trīsdesmitgadniekiem, jo šajā vecumā daudzi jau izveidojuši ģimeni, nostabilizējušies finansiāli un ir labā fiziskā formā.

"Ja cilvēkam vispār bijusi kaut mazākā doma par dienestu Zemessardzē, tad šis ir tas vecums, kad noteikti jānāk, jo varēsiet gan sevi pārbaudīt, gan izveidot ļoti labu profesionālo dzīves gājumu, gan iegūt ļoti labas zināšanas dažādās jomās un ļoti labus draugus, turklāt citādākus nekā jums ir šobrīd,” aicina E. Ozolnieks.

Taču dienestā Zemessardzē laipni tiek gaidīti arī cita vecuma vīrieši un sievietes. Jo Zemessardzē uzņem 18 līdz 55 gadus vecus Latvijas Republikas pilsoņus bez sodāmības vai apsūdzībām par nozieguma izdarīšanu. Uz kandidātiem attiecas vairāki citi ierobežojumi, ar kuriem var iepazīties Zemessardzes mājaslapā sadaļā Prasības uzņemšanai.

Vairāk par dienestu Zemessardzē un bataljonu kontaktinformāciju iespējams noskaidrot Zemessardzes mājaslapā: https://www.zs.mil.lv/ vai zvanot uz Zemessardzes vienoto diennakts tālruņa numuru 1811.

NBS