Šogad Aizsardzības ministrija ar RSU Militārās medicīnas pētījumu un studiju centru vienojusies par NBS iesaisti vairākos jaunos projektos, no kuriem divi skar uztura tematiku, tā intervijā portālam “Sargs.lv” norāda centra vadītājs medicīnas doktors Ainārs Stepens. Abu pušu sadarbība pētniecības jomā ir sena, un tās rezultātā tapuši vairāki NBS nozīmīgi projekti. Arī nesen prezentētā īpašā viedierīce karavīru psiholoģiskajai testēšanai, ko Rīgas Stradiņa universitātes zinātnieki radījuši sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti.
Ciešāka sadarbība ar NBS
Lai arī pats RSU Militārās medicīnas pētījumu un studiju centrs oficiāli izveidots vien 2017. gadā, tā vadītājs A. Stepens stāsta, ka sadarbība ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem ir daudz senāka.
Ietekmējoties no mainīgās ģeopolitiskās situācijas, Rīgas Stradiņa universitāte sadarbību ar Latvijas aizsardzības nozari intensificēja pēc notikumiem Ukrainā 2014. gadā, neilgi pēc tam tika atjaunots arī abpusējais līgums par sadarbību dažādās jomās, tai skaitā zinātnē. Jo centra darbības mērķis ir gan veikt pētniecību, gan īstenot studiju un tālākizglītības kursus militārās medicīnas jomā, gan sniegt Rīgas Stradiņa universitātes ieguldījumu valsts kopējo drošības un aizsardzības spēju stiprināšanā.
Dalība NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācijā
2015. gadā Aizsardzības ministrija centra vadītāju Aināru Stepenu arī deleģēja kā Latvijas balsstiesīgo pārstāvi NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācijas (NATO Science and Technology Organization) Cilvēkfaktora un medicīnas kolēģijā, kurā kopumā ir astoņas kolēģijas atbilstoši dažādiem spēju veidiem, piemēram, sistēmu analīze, sensori un elektrotehnoloģijas, kā arī cilvēkfaktors un medicīna.
Kā stāsta A. Stepens, kopš Latvijas aktīvas iesaistīšanās organizācijā un sadarbības stiprināšanas ar Aizsardzības ministriju, tiek attīstīti aizvien vairāk starptautiskās sadarbības projektu.
Kā vienu no līdzšinējiem sasniegumiem starptautiskās pētniecības jomā viņš profesora Māra Taubes saņemto NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācijas 2017. gada Zinātnisko sasniegumu balvu par realizēto projektu “Pašnāvības militārajā vidē”. Viņš gan piebilst, ka visi šie projekti ir sadarbības projekti, kuros piedalās kā minimums trīs dalībvalstis valstis, līdz ar to daudzos projektos Latvija veiksmīgi atbalstījusi dažādas lielo nāciju pētniecības iniciatīvas.
No zābakiem līdz zarnu baktērijām
Kā stāsta Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra vadītājs, šobrīd sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem tiek veikti vairāki projekti. Viens no tādiem ir par muskulo-skeletālā traumatisma tematiku, kur īpaša uzmanība tiek pievērsta tieši potenciālām kāju pārslodzes traumām un arī karavīru zābaku lietošanas aspektiem.
Savukārt RSU doktorants Kārlis Rācenis pēta bakteriofāgus jeb vīrusus, kuri inficē tikai baktērijas. Šī tēma ir viena no pēdējo gadu aktualitātēm bakteriālās rezistences jomā, un tikai dažas dalībvalstis bija gatavas iesaistīties šajā pētniecības projektā. Kā stāsta A. Stepens, Beļģija kā projekta vadošā valsts izteica aicinājumu arī Latvijai nākt palīgā risināt šo visai aliansei svarīgo jautājumu, un tam bijusi arī praktiska nozīme – sadarbība veicinājusi konkrēta pacienta ārstēšanu smagas traumas gadījumā. Tas gan nav bijis karavīrs, taču teorētiski varēja būt, līdz ar to centra zinātniekiem jau ir pieredze, kā rīkoties nākotnē. Jāmin, ka 2018. gadā Kārlis Rācenis par šo pētījumu ieguva 1. vietu un saņēma DAIF Latvija Aizsardzības industrijas Gada balvu izglītībā un pētniecībā.
Tāpat plānoti vairāki projekti par uztura tematiku, kas karavīriem aktuāla gan no uzturvērtības, gan uztura bagātinātāju un vitamīnu viedokļa. Vēl kāds projekts saistās ar uzturu starptautisko operāciju laikā, jo zināms, ka dažādu dalībvalstu izpratne par pilnvērtīgu pārtiku var atšķirties. Savukārt kāds cits pētniecības projekts plānots arī mikrobioloģijas jomā, pētot zarnu mikrobiomu jeb cilvēka organismā dzīvojošos mikrobus, cik liela ir to loma arī fiziskās sagatavotības procesos. “Šis temats pēdējā laikā tiek pētīts arī citās valstīs, un tas būs ne tikai interesanti, bet arī vērtīgi mums pašiem. Būsim vieni no pirmajiem, kuri sēž pie sarunu galda, jo sadarbība NATO Zinātnes un tehnoloģiju organizācijā ir visaugstākās raudzes sadarbība. Tas ir līmenis, kurā citu sadarbības projektu ietvaros mums izdodas nokļūt ļoti reti,” stāsta A. Stepens.