Stāstam par Irēnas pievienošanos Latvijas armijai ir sena un interesanta vēsture, kas sākās jau pamatskolas laikā. Viņa toreiz izlēma pievienoties jaunsargiem, jo ļoti vēlējās iemācīties pīt mezglus – tādus, kurus nav iespējams tik vienkārši atsiet, turklāt Irēnai bija izcilas prasmes un grupā vislabākie rezultāti arī šaušanā. Jaunsardzē viņa nostiprināja savu piederības sajūtu Latvijai, un viņas patriotisms auga, līdz jauniete sāka apsvērt domu iestāties Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.
2009. gadā, kad viņa ieguva vidējo izglītību, bija ļoti populāri ņemt pauzi mācībās un braukt uz ārzemēm pieredzes gūšanas nolūkos, ko Irēna arī izlēma piedzīvot. Jau vasarās, skolas brīvlaikā viņa bija pastrādājusi Lielbritānijā, pilnveidojusi angļu valodas zināšanas, tādēļ pēc vidusskolas beigšanas devās turp un sameklēja pirmo darbu, kas neprasīja specifiskas zināšanas. Gada laikā viņa nokārtoja iestājeksāmenus vietējā universitātē un pēc trim gadiem ieguva bakalaura grādu finansēs un grāmatvedībā.
Uzreiz pēc augstākās izglītības iegūšanas Lielbritānijā piedāvātais darbs attālināja domas par atgriešanos Latvijā. Irēna kļuva par algotu darbinieku ģimenes uzņēmumā, sešu gadu garumā veidojot karjeru, sākot kā grāmatveža palīgs un beidzot kā jaunākā vadības grāmatvede. Tajā laikā arī izveidojās attiecības ar puisi no Latvijas, kurš arī strādāja Lielbritānijā un ik pa laikam domāja par atgriešanos dzimtenē.
Kad ģimene kļuva lielāka un piedzima dēls, Irēna pēc dekrēta izvēlējās vairāk laika pavadīt ar ģimeni. Dēla divu gadu vecumā viņa saprata, ka no ikdienā ģimenē lietotajām trīs valodām (latviešu, krievu un angļu) viņš pārsvarā izvēlas angļu. Ar vīru aizdomājās par dēla izglītību, jo Lielbritānijā bērni skolā sāk iet 1-2 gadus ātrāk nekā Latvijā, un to, cik maz laika viņš pavada ar saviem vecvecākiem, jo visi radinieki dzīvoja Latvijā. Turklāt ilgas pēc dzimtenes arvien pieauga, līdz viņi izlēma pārcelties atpakaļ uz Latviju.
Plāns bija atbraukt uz Latviju atvaļinājuma laikā un atrast darbu, dzīvesvietu, sākt organizēt pārcelšanos. Irēnai ātri piedāvāja grāmatvedes darbu, bet nedēļas laikā viņa saprata, ka tas nav īstais aicinājums.
Kazarmu vide pirmajos mēnešos Irēnai bija atšķirīga no līdz tam pierastās – reglaments, disciplīna un aktīvā ikdiena kopā ar pārējiem karavīriem motivēja piepildīt savu sapni un būt daļai no Latvijas armijas, kas ne tikai kalpo valstij un sabiedrībai, bet ļauj sasniegt personīgos mērķus. Viņai bija svarīgi neatlaidīgi iet uz izvirzīto mērķi.
Viņa piekrīt – Latvijas armijā ir tik daudz sieviešu daļēji arī tāpēc, ka sabiedrība pie mums un visā pasaulē atmet stereotipus vienlaikus ar lielāku dzimumu vienlīdzību, jo armijā visi ir ar vienu mērķi – vēlmi aizsargāt.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka ar sabiedrībā zināmu cilvēku pieņemto izaicinājumu izpildīt dažādus vingrinājumus, ko ikdienā veic karavīri, 20. oktobrī tika atklāta Nacionālo bruņoto spēku kampaņa “Esi formā”. Kampaņas mērķis ir sniegt ieskatu karavīra ikdienā, mainot priekšstatu, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos tiek uzņemti tikai fiziski ļoti izturīgi cilvēki. Arī Mehanizētās kājnieku brigādes komanideris pulkvedis Sandris Gaugers uzsver – Sauszemes spēki vien ļoti strauji aug un attīstās, līdz ar to aug arī personālsastāva vajadzība. Tāpēc viņš cer gada laikā pieņemt vismaz līdz 1000 jaunu karavīru, un viens no tiem vari būt arī Tu.
Kampaņas mājas lapa: https://esmuforma.lv/
*Raksts tapis NBS kampaņas “Esi formā” ietvaros.
