30. decembra pēcpusdienā Jūras spēku krasta apsardzes kuģi KA-14 “Astra” un P-08 “Jelgava” pārtrauks Būtiņģes naftas termināla cauruļvada meklēšanas darbus Baltijas jūrā. Kā "Sargs.lv" skaidro Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC Rīga) priekšnieks komandleitnants Pēteris Subbota, tāds lēmums pieņemts, jo šobrīd iespējamība atrast cauruli ir niecīga, tāpēc aktīva resursu izmantošana šim mērķim vairs nav samērīga. Taču koordinācijas centrs turpina sazināties ar civilajiem kuģiem, kuri kuģo tuvu interesējošiem rajoniem, lai apkalpes ir vērīgas, savā ceļā pamanot šo cauruli.
Kā jau iepriekš norādīja Jūras spēki, ja pazudušo cauruļvadu šodien neatradīs, tad atbilstoši dreifa modelim objekts, iespējams, vairs neatrodas Latvijas ūdeņos, līdz ar to arī aktīvās meklēšanas darbi jūrā tiek pārtraukti.
Viņš piebilst, ka arī pērnā gada nogale Jūras spēkiem izvērtās spraiga, jo tieši pirms gada, 2019. gada 30. decembrī, pie Užavas uz sēkļa uzsēdās ogļu pārvadāšanas barža "Trias", kas bija ceļā no Polijas uz Somiju, bet norāvās no velkoņa. Tās glābšanas darbi tika pabeigti tikai 2020. gada 19. janvārī, un to no sēkļa novilka Somijas glābšanas darbu kompānijas "Alfons Hakans" velkoņi - "Poseidons" un "Tors", savukārt darbus uzraudzīja Jūras spēku Krasta apsardzes vides speciālisti, krasta apsardzes kuģis "Astra", kā arī Valsts vides dienesta un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji.
Attiecībā uz pazudušo naftas cauruļvadu komandleitnants P. Subbota norāda - tas, ka meklēšanas darbi tiek pārtraukti, nenozīmē, ka pats gadījums tiek slēgts pavisam, jo par iespējamo kaitējumu videi un arīdzan Lietuvas puses atbildību jau tālāk lems citi Latvijas atbildīgie dienesti.
Jau ziņots, ka Jūras spēku kuģi KA-14 “Astra” un P-08 “Jelgava” 29. decembrī devās Baltijas jūrā, lai savāktu no Būtiņģes naftas pārkraušanas termināla noplūdušo naftu, taču pēcāk saņēma jaunu uzdevumu - meklēt no termināla norauto naftas uzpildes cauruli, kas, iespējams, varētu būt pilna ar naftu.
30. decembra rītā Latvijas teritoriālos ūdeņus pārlidoja arī īpašs Eiropas Savienības satelīts, kas apstiprināja jau iepriekš izskanējušo informāciju, ka naftas piesārņojums uz ūdens virsmas laikā vairs nav konstatējams.
Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrā skaidroja, ka šāda veida izplūdušas naftas izzušana nav nekas neparasts - stiprā vēja un viļņošanās ietekmē apmēram pustonnu smagā nafta, kas iepriekš brīvi dreifēja jūrā, savēlusies lielākos gabalos un nogrimusi.
