3. reģionālais nodrošinājuma centrs (3.RNC) ir lielākā nodrošinājuma vienība Nacionālajos bruņotajos spēkos, kas kā tiešā atbalsta vienība Sauszemes spēku Mehanizētajai kājnieku brigādei pilda arī uzņemošās valsts atbalsta uzdevumus Ādažu garnizonā. Centra komandieris pulkvežleitnants Armands Veters intervijā “Sargs.lv” stāsta – uzņemošās valsts atbalsta uzdevumi kļūst aizvien būtiskāki un, kopš Latvijā uzturas NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa, arī izaicinājumiem bagātāki. Viņš gan piebilst – lai arī cik izaicinoši būtu ikdienas uzdevumi, jāatceras, ka Latvijas un sabiedroto karavīri turpina nodrošināt Latvijas drošību.
3. reģionālais nodrošinājuma centrs ir viens no trīs Nodrošinājuma pavēlniecības reģionālajiem centriem, savukārt katrs nodrošinājuma centrs piesaistīts konkrētam spēku veidam. Tieši reģions un spēka veids, kam vienība piesaistīta, izceļ 3. reģionālo nodrošinājuma centru no pārējiem.
Turklāt Ādažu bāzē izvietoti arī NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas karavīri, līdz ar to no uzņemošās valsts atbalsta uzdevumiem izriet arī kaujas grupas nodrošinājums. Pulkvežleitnants gan piebilst – kaujas grupa kļuvusi par daļu Mehanizētās kājnieku brigādes, tāpēc vienība to nereti atskaita no uzņemošās valsts atbalsta uzdevumiem.
Vēl viena būtiska atšķirība no pārējiem reģionālajiem centriem – 3. RNC pārraudzībā ir Ādažu poligons, kas ir lielākais un arī funkcionālākais šāda veida poligons visā Baltijā.
Primārais – nodrošināt Mehanizētās kājnieku brigādes pilnu apgādi
Pulkvežleitnants A. Veters skaidro, ka brigādes pilnas apgādes nodrošināšanas uzdevumos iekļaujas iepirkumu veikšana, piedaloties iegāžu plānošanas procesā un veicot decentralizēto materiāli tehnisko līdzekļu iepirkumu plāna izpildi, līgumu slēgšanu un to izpildes kontroli.
3. reģionālais nodrošinājuma centrs veic visas decentralizētās iegādes. Kā saka pulkvežleitnants – līdz ko brigādei kas vajadzīgs, vienība operatīvi cenšas to nodrošināt. Savukārt centralizētās iegādes, kā arī individuālo ekipējumu brigādei nodrošina Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs (VAMOIC).
Viņš norāda – decentralizētās iegādes mēdz būt ar lieliem izaicinājumiem, jo Mehanizētā brigāde ir lielākā regulāro spēku vienība, kas ir ļoti kustīga un bieži ar tūlītējām vajadzībām. Tomēr jāņem vērā, ka iepirkumu veikšana nav tik vienkāršs un ātrs process.
Vienība veic arī apgādes uzdevumus, tai skaitā materiāli tehnisko līdzekļu saņemšanu, uzskaiti, uzglabāšanu, kvalitātes kontroli un izsniegšanu, kā arī degvielas un munīcijas glabāšanu, un pārapgādi ikdienā. 3. RNC pārziņā ir arī personāla pārvadāšanas organizēšana un personāla medicīniskā aprūpe, ko veic Medicīnas aprūpes centrs. Tāpat centrs nodrošina karavīru sadzīves un ēdināšanas pakalpojumus Ādažu militārajā bāzē.
Tieši ēdināšana, ko nodrošina Ādažu bāzes ēdnīca, pulkvežleitnanta A. Vetera vārdiem, ir gan lielākais rūpju bērns, gan arī lepnums. Tā ikdienā nodrošina maltītes vairākiem tūkstošiem Latvijas un sabiedroto karavīru. Pulkvežleitnants uzsver – sasniegts ir ļoti augsts līmenis, jo Ādažu bāzes ēdnīca ir vienīgā Baltijā, kas ievēro NATO standarta prasības (īpaša vienošanās NATO dalībvalstu starpā, kas nodrošina vienotu NATO prasību izpildi).
Kad Latvijā ieradās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa, tad kā viena no viņu prasībām bija NATO STANAG jeb standarta prasību ievērošana, kas sevī ietvēra vairākas pamatēdiena izvēles, dažādu salātus veidus, dzērienus, kā arī augļus. Sākotnēji vienībai tas bijis izaicinājums, bet tagad šīs prasības tiek veiksmīgi nodrošinātas.
Papildus Mehanizētās kājnieku brigādes apgādes uzdevumiem 3. reģionālā nodrošinājuma centra pārziņā ir arī Ādažu poligona uzturēšana, ko veic 3. RNC apakšvienība – Poligona atbalsta centrs. Poligona uzturēšanas uzdevumos ietilpst šautuvju uzturēšana, kur, piemēram, jāpārbauda, vai visi paceļamie mērķi ir darba kārtībā, un sadarbībā ar Mehanizēto brigādi jāizstrādā arī šautuvju darba grafiks – kurš, kad un kurā sektorā šauj.
Centra pienākumos ir arī poligona infrastruktūras un ceļu uzturēšana. Liels izaicinājums ir uguns nedrošais periods, kam vienība ir labi sagatavojusies – gatavībā ir speciāli aprīkoti “BV 206” kāpurķēžu visurgājēji, iepirkts individuālais ekipējums un sadarbībā ar VAMOIC veikts daudz preventīvu pasākumu. Pulkvežleitnants atklāj, ka poligonā tuvākajā laikā plānoti vēl vismaz septiņi projekti, piemēram, helikopteru nosēšanās laukuma un autodroma izbūve blakus poligonam – arī tie prasīs 3. RNC rūpes.
Uzņemošās valsts uzdevums
3. RNC pēdējo gadu laikā visbiežāk saskāries ar izaicinājumiem, nodrošinot tieši uzņemošās valsts atbalstu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai.
“Uzņemošas valsts uzdevums ar NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas ienākšanu kļuva ļoti būtisks. Ādažu militārajā bāzē 2017. gadā ieradās aptuveni 1500 karavīru, kuri bija jāizgulda, jāpabaro, jāatrod vieta, kur nolikt materiāltehniskos līdzekļus, munīciju. Tas bija un joprojām ir ļoti liels izaicinājums. Tomēr esam iemācījušies, kā to vislabāk paveikt, no tā gūstot arī lielu pieredzi,” stāsta pulkvežleitnants A. Veters. Tāpat 2019.gadā Ādažu bāzē izvietojās daudznacionālais divīzijas štābs “Ziemeļi”, kam arī jānodrošina uzņemošās valsts atbalsts.
Lielākais izaicinājums - personāls
Neskatoties uz 3. reģionālā nodrošinājuma centra piepildīto ikdienu, pulkvežleitnants norāda, ka lielākais izaicinājums šobrīd ir virsnieku un civilo speciālistu trūkums, kas ir izaicinājums visos bruņotajos spēkos kopumā.
“Centra uzdevumi – jā, tie ir izaicinoši, bet izdarāmi. Tomēr, ja ir atbilstošs personāls, tad visi uzdevumi ir paveicami,” norāda pulkvežleitnants.
Viņš stāsta, ka galvenokārt iztrūkst virsnieku un augsti kvalificētu civilo darbinieku, piemēram, inženieri. Turklāt diezgan liela ir arī civilo darbinieku rotācija ēdnīcā.
Tāpat prioritārā kārtā nepieciešams stiprināt plānošanas daļu, kurā vakants ir priekšnieka amats. Papildus izaicinājums ir arī t.s. “munīcijas virsnieki” apgādes daļā. Lai kļūtu par šādu speciālistu, ilgi jāmācās un jāiegūst pamatīga pieredzes bāze. Savukārt Nodrošinājuma pavēlniecībā virsnieku, kuri ļoti labi pārzina munīcijas jautājumus, ir ļoti maz.
”Jāsaprot, ka visu munīciju nevar glabāt kopā. Ir ļoti daudzas nianses – kas drīkst un nedrīkst glabāties kopā, kādi attālumi jāievēro. Šī joma nepieļauj atkāpes, un virsnieku, kuri tiešām šo jomu pārzina, ir maz,” skaidro pulkvežleitnants.
Viņš skaidro, ka nodrošinājuma jomu kā tādu vislabāk izprot jau padienējis karavīrs – kurš piedzīvojis kājnieku ikdienu poligonā un mežā. Savukārt karavīriem, kuri tikko uzsākuši dienesta gaitas, vispirms ir jāiegūst pieredze kā kājniekiem.
3. RNC loma Nacionālajos bruņotajos spēkos
Pulkvežleitnants atkārtoti norāda – viņa vadītais reģionālais centrs uztur lielāko militāro bāzi Latvijā un Baltijā, kā arī funkcionālāko poligonu Baltijā. Līdz ar to ir arī skaidra viena no vienības būtiskākajām lomām bruņotajos spēkos. Savukārt, kā minēts vienības nosaukumā – centrs atbild par konkrētu reģionu, kurā, tāpat kā katra vienība, arī 3. RNC pilda miera laika uzdevumus un trenē kara laika uzdevumus.
Sadarbību ar pārējiem Nodrošinājuma pavēlniecības reģionālajiem nodrošinājuma centriem pulkvežleitnants Veters vērtē kā ļoti labu. Ja kādai no vienībām nepieciešam kāds padoms, tad tās labprāt sniedz atbalstu viena otrai. Piemēram, 3. RNC kolēģiem daloties pieredzē uzņemošās valsts atbalsta nodrošināšanā un infrastruktūras jautājumos.
“Esam bijuši vizītē pie 1. reģionālā nodrošinājuma centra Liepājā. Savukārt pie 2. reģionālā nodrošinājuma centra, kas sniedz atbalstu NBS Aviācijas bāzei – viens otram solām, bet tā arī neesam viens otru apciemojuši. Neskatoties uz to, ka klātienē visi neesam tikušies – ja vajadzīgs padoms jomā, kurā kāds no centriem orientējas labāk – mēs viens otram sniedzam atbalstu,” stāsta pulkvežleitnants.
Vienības spēju uzturēšana
Aptuveni puse reģionālā centra sastāva ir karavīru, savukārt otra – civilie darbinieki. Tāpat kā katrai NBS vienībai, arī 3. RNC ir apmācību gada plāns, kuram karavīri seko līdzi, lai uzturētu un pilnveidotu savas spējas.
“Mēs uzturam šaušanas kvalifikāciju, kas, protams, ir ļoti būtiski. Tāpat arī fiziskos normatīvus un lauka kaujas iemaņas. Tās ir pamatzināšanas, kas karavīriem jāatsvaidzina gada griezumā. Jāsaka gan godīgi – karavīri uz šo iemaņu atjaunošanu nodarbībām neraujas, jo tās tomēr prasa laiku papildus ikdienas pienākumiem,” saka pulkvežleitnants.
Vienība arī piedalās ikgadējā militāro mācību ciklā “Namejs”, kur tai papildus atbalstošās vienības uzdevumiem jāpilda arī konkrēti taktiskie uzdevumi. Savukārt citās militārajās mācībās vienība sniedz nodrošinājumu pārējām vienībām un sabiedrotajiem – pārtiku, ūdeni, degvielu, naktsmītnes, nodrošina sanitārās u.c. pamatvajadzības.
Infrastruktūras attīstība bāzē
Ierodoties Ādažu militārajā bāzē, skaidri redzams, ka tās infrastruktūra pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījusies un attīstījusies. Lielākais pērn atklātais projekts – Ādažu bāzes Sporta komplekss. Pērn Artilērijas divizionam lietošanā nodotas haubiču garāžas, bet Latvijas un sabiedrotajiem karavīriem lietošanā nodotas divas kazarmas, uzbūvēti jauni kontrolpunkti un žogs.
Šogad plānots pabeigt būtisku projektu, pateicoties kuram daudz vienkāršāk būs paveicams uzņemošās valsts atbalsta uzdevums – tiks uzcelta īpaša telšu pilsēta jeb dzīvošanai piemērota vide bāzē (Life supprot area) ar sanitāro mezglu, kurā iespējams uzņemt aptuveni 1500 cilvēku. Kā norāda vienības komandieris – bāzē ir daudz izdarīts, tomēr tajā joprojām ir arī gana daudz vajadzību. Piemēram, daudznacionālajam divīzijas štābam “Ziemeļi” nepieciešama papildus ēka, kā arī Mehanizētās kājnieku brigādes vienību štābiem trūkst atbilstošu telpu.
Pulkvežleitnants arī atklāj, ka bruņoto spēku komandieris ir atbalstījis vēl vienas kazarmas būvniecību – lai arī kā daudz jau uzbūvēts, Latvijas karavīriem joprojām trūkst dzīves vietu. Pagaidām gan vēl nav zināms, kad jaunās kazarmas varētu tapt. Viņš gan piebilst – lai arī bāzē vajadzību ir daudz, jāapzinās, ka Ādaži nav vienīgā NBS struktūrvienība, kurai nepieciešama jauna infrastruktūra.
Vienības nākotnes attīstības plāni
3. reģionālā nodrošinājuma centra komandieris norāda – vienība tuvākajā nākotnē pārņems arī bāzes drošības funkcijas, līdz ar to reģionālais nodrošinājum centrs kļūst par t.s. “bāzes vienību”. Pulkvežleitnants skaidro – tā ir atsevišķa vienība, kas nodrošinās bāzes funkcionēšanu un nodrošināšanu. Vienības sastāvā ir bāzes komandieris, personāls, kas uztur drošību, apsardze, ēdnīca. Daļu šo funkciju vienība jau pilda, tādējādi tas kļuvis par virzienu, kurā centrs vēlas attīstīties, kļūstot par īsteniem bāzes saimniekiem, tādejādi ļaujot Mehanizētajai kājnieku brigādei pildīt savus tiešos pienākumus.
Tāpat viens no vienības būtiskākajiem uzvedumiem – stiprināt uzņemošās valsts atbalsta funkcijas. Pulkvežleitnants atzīmē – militāro mācību apjoms tikai pieņemas spēkā, līdz ar to vienībai ir jābūt spējīgai sniegt nodrošinājumu ne tikai Mehanizētajai kājnieku brigādei, bet ienākošajiem sabiedroto spēku karavīriem.
